Bēgļu krīze: Kā ES dalībvalstis nokaitināja Šulcu
Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Savienībā (ES) šā gada laikā nonākušo migrantu un bēgļu skaits patlaban tiek lēsts no nepilniem 900 tūkstošiem līdz pat pusotram miljonam. Lai gan tiek celti žogi un diskutēts par ES ārējo robežu pastiprināšanu, šobrīd nav nekāda iemesla uzskatīt, ka bēgļu straume nākamgad mazināsies, uzskata Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan šobrīd bēgļu plūsma ir nedaudz kritusies, visticamāk, tās samazinājumam ir tikai sezonāls raksturs, kas skaidrojams ar ziemas laikapstākļiem un attiecīgi bīstamāku kuģošanu pāri jūrai. Turklāt, kā skaidro ES robežu aģentūras "Frontex" pārstāve Eva Monkīra, jau pavisam drīz varam sagaidīt, ka bēgļu kontrabandisti atradīs jaunus migrantu ceļus, arī pa sauszemi, uz viņu izvēlētajiem sapņu galapunktiem, piemēram, Vācijā un Zviedrijā.

EP priekšsēdētājs, otrdien Briselē uzrunājot žurnālistus, bija skarbs komentāros par dalībvalstu reakciju un lielas daļas ES valstu līdzšinējos pūliņos bēgļu krīzi "nokratīt no saviem pleciem". Viņš ir pārliecināts, ka Vācija, kas ir lielākā migrantu uzņēmēja, viena to nemaz nespēj atrisināt, un ir nepieciešama visu dalībvalstu sadarbība.

Kvotu sistēmai jāpiekrīt visiem

"Ir valstis, kuras uzskata, ka ir labi dabūt lietas no Briseles, bet nav labi dot lietas Brisalei. Migrācija nav Vācijas politika vai problēma, bet gan Eiropas kopējā problēma. Šobrīd mēs redzam lielu bēgļu pieplūdumu no Sīrijas. Viņi bēg no terora - "Islāma valsts" ("Daesh") un Sīrijas prezidenta [Bašara al] Asada režīma."

Šulcs atzīst, ka ir svarīgi risināt migrācijas krīzes cēloņus, taču vienlaikus skaidro, ka, kamēr vien Sīrijā būs pilsoņu karš un Lībijā nepastāvēs valdība, nav pamata gaidīt migrantu plūsmas mazināšanos. Tikmēr ES dalībvalstu noraidošā reakcija kopēji risināt esošo krīzi, pirmkārt, piekrītot vienotai kvotu sistēmai Šulcu ir acīmredzami nokaitinājusi.

"Pieņemsim, ka mēs pieņemam miljonu un sadalām starp Eiropā dzīvojošajiem 500 miljoniem. Tā nav liela problēma! Bet, ja mēs samazinām valstu skaitu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas dot patvērumu, tad problēma ir lielāka. Viss strādā tikai tad, ja piedalās visas valstis.

ES ir tikai tik stipra, cik stiprai tai ļauj būt dalībvalstis. Ir valstis, kas vēlas, lai tā nav stipra, un cenšas to vājināt," ir pārliecināts EP priekšsēdētājs.

Attiecībā uz skepsi par migrantu vēlmi doties uz salīdzinoši nabadzīgākām valstīm Šulcs ir lakonisks: "Bēgļiem ir tiesības būt aizsargātiem, bet viņiem nav tiesības izvēlēties valsti. Piemēram, Ungārijā viņi ir tikpat pasargāti, cik citās valstīs."

Speciālo dienestu sadarbība

Viena no prioritātēm bēgļu krīzes risināšanai ir kompleksa mehānisma izveidošana visās dalībvalstīs. Tomēr līdz ar vairāku valstu noraidošo attieksmi un vēlmi izolēties no šīs problēmas, Eiropas līdz šim nav spējusi vienoti rīkoties.

Šulcs bargu kritiku otrdien veltīja arī tiem, kuri visās problēmās vaino "mistisku" Eiropu, aizmirstot, kas ir Eiropa un kas to veido.

Kā vienu absurdu piemēru viņš minēja Dānijas iedzīvotāju rīcību pagājušajā nedēļā notikušajā referendumā par valsts sadarbību ar kopējo Eiropas tiesībsargājošo organizāciju "Europol". Laikā, kad drošība ES dalībvalstīs kļuvusi par aktuālu tēmu, dāņi izvēlējušies bloķēt valsts tiesībsargu sadarbību ar "Europol".

Līdz šim ES teritorijā teroraktus veikuši pašas ES dalībvalstu pilsoņi, nevis iebraucēji, viņš atgādina. Šī iemesla dēļ sadarbība starp dalībvalstu tiesībsargiem un dažādiem dienestiem ir īpaši svarīga. "Slepenie dienesti šobrīd galvenokārt ir "slepeni" un tikai tad "dienesti", bet to ir nepieciešams mainīt, lai primārais būtu "dienesti", bet "slepenība" būtu sekundāra," uzskata Šulcs, uzsverot nepieciešamību tiem savstarpēji sadarboties.

Dažādu dažādu valstu datu bāzu nepieejamība, ja valstis nav devušas tām pieeju, traucē iedzīvotāju pārbaudi uz ES ārējām robežām, apstiprina arī ES robežu aģentūras "Frontex" pārstāve Eva Monkīra.

Līdz stiprākai robežai vēl tāls ceļš

Aģentūra cenšas pārbaudīt visus iebraucējus, izvērtējot, vai viņi ir bēgļi vai ekonomiskie migranti. Tomēr vismaz pagaidām "Frontex" jebkādas misijas var veikt tikai tad, ja tās ierosina pašas dalībvalstis. Tas nozīmē, ka aģentūra pati nevar izvērst bēgļu kontroles operāciju, piemēram, Grieķijā vai Ungārijā, ja šīs valstis to neprasa.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai gaidāms, ka reiz "Frontex" varētu vienoti rūpēties par Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, Monkīra ir skeptiska. "Līdz tam vēl ir ļoti tāls ceļš," viņa norāda.

Monkīra skaidro, ka jau tagad dalībvalstis nespēj vai nevēlas nodrošināt institūciju ar visiem lūgtajiem speciālistiem, lai "Frontex" spētu pilnībā īstenot tās operācijas, kuras aģentūra jau ir uzsākusi. Tā ir vistiešākajā mērā atkarīga no dalībvalstu individuāli nosūtītajiem cilvēkiem un aprīkojuma, taču šobrīd aģentūrai trūkst gan kuģu, lai, piemēram, spētu patrulēt Grieķijas krastos, gan vairāku simtu speciālistu, kuri veiktu ES ieradušos migrantu reģistrāciju un izvērtējumu.

Monkīra stāsta, ka viens no risinājumiem, kas varētu tikt pieņemts jau tuvākajā laikā, ir iespēja aprīkojumu, piemēram, transportlīdzekļus īrēt no kompānijām, kas nav tieši saistītas ar valstīm.

Eiropa maina ārējo politiku

Paralēli Eiropas Savienība meklē arī dažādus ilgtermiņa risinājumus. Viens no tiem ir ES ārējās un globālās politiskās stratēģijas maiņa, kuras nepieciešamību parādījusi ne tikai bēgļu krīze, bet arī karadarbība Ukrainas austrumos un citi ārējie aspekti.

Iepriekšējais ES kopējais ārējais un globālais plāns izstrādāts 2003. gadā, un tiek īstenots joprojām. Tas pamatā balstās uz tādām Eiropas vērtībām kā demokrātija un cilvēktiesības. Pašlaik, saskaroties ar konfliktiem tās tiešā tuvumā, Eiropa ir spiesta apzināties, ka sadarbība ar dažiem no lielākajiem spēlētājiem, piemēram, Tuvajos Austrumos ar Saūda Arābiju un Turciju ir gana nozīmīga, lai sarunās ar šīm valstīm ES vērtības netiktu izvirzītas par dominējošo prioritāti, bet varētu koncentrēties uz militāro un politisko sadarbību spriedzes mazināšanai.

Sandra Kalniete, kura novembra sākumā tika apstiprināta par EP atbildīgo ziņotāju par jauno Eiropas Globālo stratēģiju ārējā un drošības politikā, gan mierina, ka tas nenozīmē atteikšanos no Eiropas vērtībām, bet gan ir reālajai politikai adekvāta rīcība.

Jaunā stratēģija, kuru izstrādā ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federikas Mogerīni kabinets, konkrētākas aprises varētu pieņemt nākamā gada vasarā. Paredzams, ka tā būs nozīmīgs instruments, lai efektīvāk risinātu problēmas nākotnē.

Tikmēr Šulcs aicina jau tagad pastiprinātu uzmanību pievērst katras valsts individuālajai integrācijas politikai.

"Integrācija - tā ir nacionālā problēma," viņš uzsver. EP priekšsēdētājs skaidro, ka patlaban vairākas valstis pat integrācijas problēmās nepamatoti vaino ES kopumā, bet nepiedalās kopējā risinājumu meklēšanā, un uzsver, ka "būtu tikai priecīgs, ja nacionālās valdības gribētu dalīties un kopēji meklēt šo problēmu risinājumu".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bēgļi Brisele Eiropa Eiropas Savienība Martins Šulcs Migrācija Sandra Kalniete Sīrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form