Beļģijā notiek parlamenta vēlēšanas

Tā kā nevienai no partijām nav kandidāti abos flāmu un valoņu valodās runājošajos reģionos, tad nacionālā mērogā par uzvarēju kļūst tas, kurš uzvarēs flāmu valodā runājošajā Flandrijā, kur dzīvo 60% valsts iedzīvotāju.

Tā kā Beļģijā ar likumu ir noteikts, ka balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ir jābalso vēlēšanās, sagaidāms, ka vēlētāju aktivitāte nebūs zemāka par 90%.

Ja apstiprināsies priekšvēlēšanu prognozes, tad par nākamo premjerministru kļūs kristīgo demokrātu partijas politiķis Īvs Leterms, kurš priekšvēlēšanu kampaņā ir uzsvēris nepieciešamību vairāk varas nodot reģionālajām valdībām.

Eksperti uzskata, ka pēc Beļģijas parlamenta vēlēšanām vēl vairāk pastiprinās nošķirtība starp valsts flāmu un valoņu reģioniem, tomēr balsojumā negūs atbalstu pilnīgas Beļģijas sadalīšanas idejas.

"Leterma vadībā mēs varam sagaidīt federālisma procesu paātrinājumu. Tas ir bijis viņa solījums un iemesls, kāpēc viņš grib vadīt federālo valdību," paredz Ģentes universitātes politoloģijas profesors Karls Devos.

Jau tagad Flandrijas, Valonijas un Briseles pilsētas reģionālo valdību pārziņā ir valsts finansētie būvniecības darbi, transports, zemkopība, vides aizsardzība un dzīvokļu jautājumi.

Flāmu, valoņu un vācu valodās runājošo kopienu pārziņā ir izglītības un kultūras nozares.

Pēc vēlēšanām jaunā Leterma valdība varētu nodot reģionālo valdību atbildībai arī nodarbinātības jautājumus, kā palielināt reģionu ietekmi nodokļu politikas un veselības jomās.

Gandrīz vai 60% Beļģijas iedzīvotāju ir flāmi, bet ekonomiskās atšķirības starp valsts flāmu un valoņu daļām pēdējos gados ir kļuvušas arvien lielākas.

Bezdarba līmenis Flandrijā ir 6%, bet Valonijā tas ir 17% liels. Beļģijas flāmu daļā ir plaukstoša ekonomika ar attīstītu "augsto tehnoloģiju" nozari un naftas pārstrādes uzņēmumiem, bet Valonijas ekonomikas zīmīgākas motīvs ir tās "rūsējošās" kalnraktuvju un metālapstrādes nozares.

Par spīti sarežģītajai kopienu attiecību vēsturei, kā arī kultūras un ekonomiskajām atšķirībām mūsdienās, 80% beļģu tomēr atbalsta vienotas valsts pastāvēšanas ideju, un tikai 8% flāmu vēlas neatkarīgas Flandrijas valsts izveidošanu, kas nozīmētu Beļģijas galu, liecina nesen veikta socioloģiskā pētījuma dati.