"Tā ir brīnišķīga moderna stacija, ēka, kas ir caurredzama un atklāta pasaulei, un tā būs Berlīnes un visas valsts simbols," sacīja Merkele, kas stacijā ieradās ar pirmo vilcienu no Leipcigas.
Vācijas dzelzceļa operators "Deutsche Bahn" prognozē, ka staciju dienā izmantos 300 000 pasažieru un tajā katru dienu ieradīsies un izbrauks 1500 vietēji, nacionālie un starptautiskie vilcieni.
Stacijā "Hauptbahnhof" simboliski krustojas divu galveno maršrutu sliedes - no Parīzes un Maskavu un no Stokholmas un Vīni.
Stacijas būvēšana aizņēma gandrīz astoņus gadus un izmaksāja 700 miljonus eiro (491,96 miljonus latu).
46 metrus augstā ēka ar milzīgo stikla jumtu un saules paneļiem pārspēj visas citas Berlīnes stacijas.
Ziemeļu-dienvidu dzelzceļa līnija stiepjas pa apakšu 3,6 km garā tunelī, savukārt 2,4 garš autoceļa tunelis automašīnas ieved tieši autostāvvietā ēkas pagrabā.
Stacijā atrodas arī tirdzniecības centrs ar 80 dažādiem veikaliem un restorāniem trijos stāvos.
Jaunā stacija atrodas agrākajā robežzonā starp Berlīnes austrumiem un rietumiem. Tā uzbūvēta vecās "Lehter" stacijas vietā, kas bija pēdējā Rietumberlīnes vilcienu stacija pirms sadalošā žoga.
"Deutsche Bahn" vadītājs Hārmuts Mēdorns sacīja, ka stacija simbolizē to, ka Vācija beidzot ir pārvarējusi ilgo sadalīšanu.
Mēdorns arī slavēja projekta galveno inženieri, ēģiptieti Haniju Azeru.
Pēc Merkeles, Mēdorna un transporta ministra Volfganga Tīfenzē uzrunām visas trīs amatpersonas simboliski nospieda pogu, atverot jauno staciju.
Oficiālajai ceremonijai sekoja izrādes un koncerti, kā arī vēlāk vakarā krāšņs lāzera gaismu šovs un uguņošana.
Paredzēts, ka pirmie starppilsētu vilcieni stacijā apstāsies svētdienas rītā.
Kaut arī stacijas atrodas Berlīnes centrā, to pagaidām nesavieno metro vai tramvaju līnijas, un tās apkārtnē atrodas biroju un valdības ēkas, kā arī atklāti lauki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
