"Gadsimtiem ilgi Eiropa ir bijusi ideja, kas uzturēja cerību uz mieru un saprašanos. Šī cerība ir piepildījusies. Eiropas vienotība mums ir nesusi mieru un labklājību. Tā ir radījusi kopību un uzveikusi atšķirības. Katra dalībvalsts ir palīdzējusi vienot Eiropu un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu," teikts deklarācijas projektā.
Tajā norādīts, ka, pateicoties Centrāl un Austrumeiropas iedzīvotāju alkām pēc brīvības, ir pārvarēta Eiropas sašķeltība. "Eiropas vienotība ir pierādījusi, ka mēs mācāmies no asiņaino sadursmju un ciešanu pilnās vēstures. Tagad mēs dzīvojam kopā - tā, kā vēl nekad agrāk tas nav bijis iespējams".
Tiek uzsvērts, ka Eiropas Savienībā (ES) tiek īstenoti kopīgi ideāli. ES cilvēks ir pirmajā vietā, cilvēka cieņa ir neaizskarama, bet viņa tiesības - nepārkāpjamas, kā arī sieviešu un vīriešu tiesības ir vienlīdzīgas.
Deklarācijā norādīts, ka "mēs tiecamies pēc miera un brīvības, pēc demokrātijas un tiesiskuma, pēc savstarpējas cieņas un atbildības, pēc labklājības un drošības, pēc iecietības un līdzdalības, pēc taisnīguma un solidaritātes".
ES ir unikāla pieredze, kā kopā dzīvot un strādāt. To apliecina dalībvalstu un institūciju demokrātiskā sadarbība. ES ir veidota uz līdztiesības un savstarpējas solidaritātes pamatiem. ES tiek sargāta katras dalībvalsts identitāte un daudzveidīgās tradīcijas. Atvērtās robežas un dzīvā valodu, kultūra un reģionu daudzveidība mūs bagātina, teikts deklarācijas projektā.
Tajā tiek norādīts uz lieliem izaicinājumiem, kas pārsniedz atsevišķu valstu robežas, bet atbilde uz šiem šiem izaicinājumiem ir Eiropas Savienība: "Tikai kopīgiem spēkiem mēs arī nākotnē spēsim uzturēt eiropeiskos sabiedrības ideālus visu Eiropas Savienības pilsoņu labā".
"Šis Eiropas modelis apvieno ekonomiskos panākumus un sociālo atbildību. Kopējais tirgus un eiro dara mūs stiprus. Tas ļauj mums ietekmēt pasaules ekonomikas arvien ciešāko savstarpējo atkarību un augošo konkurenci starptautiskajos tirgos atbilstoši mūsu vērtībām. Eiropas bagātība ir tās cilvēku zināšanās un spējās, tā ir atslēga uz izaugsmi, nodarbinātību un sociālo saliedētību," teikts deklarācijas projektā.
Tajā uzsvērta kopīga cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, brīvību un pilsonisko tiesību aizstāvēšana, kā arī rasisma un ksenofobijas nepieļaušana.
Saskaņā ar deklarācijas projektā norādīto, ES vēlas veicināt brīvību un attīstību visā pasaulē, mazināt nabadzību, badu un slimības, risināt enerģētikas un klimata aizsardzības jautājumus, un dot savu ieguldījumu, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisīto pasaules mēroga apdraudējumu.
Deklarācijā norādīts, ka ES atklātība un tās dalībvalstu griba arī nākotnē stiprinās tās iekšējo attīstību. ES arī turpmāk sekmēs demokrātiju, stabilitāti un labklājību aiz tās robežām.
"Eiropai apvienojoties, iepriekšējo paaudžu sapnis ir kļuvis par īstenību. Vēsture brīdina, ka šī laime jānosargā nākamo paaudžu vārdā. Tādēļ mums atkal un atkal ir jāatjauno Eiropas politiskais veidols atbilstoši laikmeta garam. Tādēļ mums šodien, piecdesmit gadus pēc Romas līgumu parakstīšanas, ir vienots mērķis - līdz 2009. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atjaunot Eiropas Savienības kopīgos pamatus," teikts deklarācijas projektā.
Kā ziņots, Svētdien Berlīnē dokumentu parakstīs Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Hanss-Gerts Poterings.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
