Gadiem ilgi galēji kreiso aktīvistu stratēģija Berlīnē paredzēja īpašumu bojāšanu, bet ne cilvēku aizskaršanu, tomēr tagad tas mainās, otrdien brīdinājusi Berlīnes Iekšlietu ministrija.
"2016. gadu iezīmēja kreisā spārna vardarbības spirāle, kas ne tikai noveda pie noziegumu skaita pieauguma, bet arī daļēji pie toņa radikalizācijas - pieredzot aicinājumus nogalināt policistus un politiķus," ministrija brīdināja otrdien publiskotajā ziņojumā par pērno gadu.
"Aiztures slieksnis pret fiziskiem uzbrukumiem krītas, un šobrīd mēs atrodamies stadijā, kad apzināta politisko oponentu noslepkavošana vairs nešķiet pilnībā nereāla," uzsvērts ziņojumā.
Tajā arī skaidrots, ka radikalizācijas centrā bijušas vairākas vardarbīgas policijas un kreiso ekstrēmistu sadursmes ap Berlīnes austrumos esošo Rīgas ielu, kas galēji kreisajiem ir simboliski ļoti nozīmīga.
2016. gada janvārī 500 policistu piedalījās kratīšanā kreisi noskaņotu skvoteru mītnē šajā ielā pēc tam, kad četri cilvēki maskās bija uzbrukuši policistam.
Vēlreiz Rīgas ielas 94 namā policija ieradās pērnā gada jūnijā, tomēr operāciju vēlāk par nelikumīgu atzina pilsētas tiesa. Policijas operācijai sekoja plaši kreiso ekstrēmistu grautiņi, kuros tika nodedzināts desmitiem automašīnu un ievainoti vairāk nekā 100 policistu.
Otrdien publiskotajā ziņojumā norādīts, ka galēji kreisie tīši eskalējuši sadursmes ar policiju, lai izraisītu simpātijas pret sevi, un šī stratēģija bijusi veiksmīga.
Zināmo vardarbīgo kreiso ekstrēmistu skaits Vācijas galvaspilsētā gada laikā pieaudzis par 150, sasniedzot 2790 cilvēkus. Berlīnes policija reģistrējusi arī galēji kreiso pastrādāto noziegumu skaita pieaugumu, kā arī vardarbīgo noziegumu skaita pieaugumu.
Gada laikā savairojušies grafiti zīmējumi, kuros aicināts nogalināt policistus un pilsētas amatpersonas, un īpaši plaši izplatīts attēls ar policistiem domātām karātavām.
Tāpat gada laikā novērota arī daļēji vardarbīga kampaņa, kas vērsta pret eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), un noziegumu vidū bijusi gan īpašuma bojāšana, gan uzbrukumi.
Tuvojoties pērnā gada septembra reģionālajām vēlēšanām Berlīnē pastiprinājās uzbrukumi ar AfD saistītajiem birojiem un īpašumiem, un partijas biedri vairākkārt piedzīvoja vardarbīgus uzbrukumus. Vienā gadījumā partijas biedru, kas AfD stendā dalīja aģitācijas materiālus, piekāva seši uzbrucēji.
Kopumā ziņojumā atzīts politiskā ekstrēmisma pieaugums Berlīnē.
Galēji labējo ekstrēmistu skaits saglabājies rekordaugstā līmenī, kas tika sasniegts 2015. gadā. Aizvien vairāk cilvēku identificējas ar galēji labējo organizāciju "Reichsbürger" ("Reiha pilsoņi"), kas neatzīst mūsdienu Vācijas valsti.
Galēji labējo pastrādāto noziegumu skaits pērn nedaudz sarucis. Nav gan pamata teikt, ka situācija mainās uz labo pusi, uzsvērts ziņojumā.
Ziņojumā arī vēstīts, ka Berlīnē salafistu skaits pieaudzis līdz 880, no kuriem 410 ir potenciāli vardarbīgi.
Berlīnes iekšlietu senators Andreass Geizels, kurš iepazīstināja ar ziņojumu, arī paziņoja par plāniem četrkāršot budžetu, kas domāts, lai novērstu jauniešu pievēršanos ekstrēmismam.
