Premjerministrs vēlāk gan piebilda, ka Vašingtona neiejaucoties Romas iekšpolitikā.
"Prezidents uzskata, ka premjerministrs Berluskoni nodrošina spēcīgu vadību. Viņa vadībā Itālija kļuvusi par vienu no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem un veikusi milzīgu ieguldījumu miera un drošības [uzturēšanā]," savukārt uzsvēra Baltā nama pārstāvis Skots Makklelans.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, Berluskoni pašlaik atpaliek no sava konkurenta Romāno Prodi, kas pārstāv kreisi centrisko opozīciju. Prodi ir solījis izvest Itālijas militāro kontingentu no Irākas gadījumā, ja viņš vēlēšanās uzvarētu.
Berluskoni ir viens no uzticamākajiem Vašingtonas sabiedrotajiem. Lai gan viņš nenosūtīja karaspēku, lai piedalītos 2003.gada marta iebrukumā Irākā, Itālijas spēki iesaistījās militārajās operācijās pēc Bagdādes krišanas.
Šogad Itālija no Irākas izveda aptuveni 300 karavīru, taču valstī vēl paliek apmēram 2900 vīru liels itāļu kontingents.
Berluskoni pirms došanās uz Vašingtonu izraisīja ažiotāžu, paziņojot, ka viņš savulaik esot brīdinājis ASV neuzsākt iebrukumu Irākā.
"Es daudzkārt centos pārliecināt Amerikas prezidentu nesākt karu," pirmdien intervijā televīzijas kanālam "La7" paziņoja Berluskoni.
Viņš arī noraidīja medijos izplatītās ziņas, ka Itālijas izlūkdienesti esot Vašingtonai kara priekšvakarā piespēlējuši viltotus dokumentus, kas it kā apliecinājuši, ka Irāka centusies Nigērā iegādāties urānu.
"Varu garantēt, ka amerikāņiem nav tikuši nodoti nekādi dokumenti," uzsvēra Berluskoni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
