Berluskoni atkāpjas no Itālijas premjera amata; simtiem romiešu līksmo (plkst.01:07)
Foto: AFP/Scanpix

Itālijas prezidents Džordžo Napolitano pieņēmis valsts premjerministra Silvio Berluskoni demisiju, ko Romas centrā sanākušie simtiem ļaužu uzņēma ar aplausiem, sestdien vēsta ārvalstu mediji.

Napolitano un Berluskoni tikšanās ilga aptuveni 40 minūtes. Jau svētdien valsts galva sāks konsultācijas par jaunas valdības izveidi, teikts Valsts prezidenta paziņojumā.

Šonedēļ Berluskoni zaudēja Itālijas parlamenta vairākuma atbalstu, pēc kā viņš solīja atkāpties no amata līdzko abas parlamenta palātas nobalsos par bargajiem ekonomikas reformu plāniem.

Pēc ekonomikas reformu plāna atbalstīšanas Itālijas apakšpalātā sestdien pēcpusdienā Berluskoni izplatīja paziņojumu, kurā apstiprināja, ka saskaņā ar iepriekš solīto dosies pie Valsts prezidenta Napolitano, lai iesniegtu demisijas rakstu.

Gaidot Berluskoni demisiju, pie itāliešu parlamenta Romas centrā sestdien pulcējās simtiem cilvēku, kuri skandēja "Atkāpies!" un "Uzredzēšanos, Silvio!".

Pie Valsts prezidenta pils sanākušie vairāki simti romiešu ziņu par Berluskoni demisiju sagaidīja ar skaļiem aplausiem un priecīgiem izsaucieniem. Desmitiem automobiļu un motociklu vadītāju, uzzinot par šo jaunumu, Romas centrā skaļi signalizēja.

Sagaidāms, ka Itālijas prezidents pēc Berluskoni atkāpšanās nekavējoties jaunās pārejas laika valdības izveidi uzticēs bijušajam Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāram Mario Monti, kam būs jāturpina cīņa ar finanšu krīzes vēršanos plašumā.

Kompleksos ekonomikas reformu pasākumus sestdien atbalstīja 380 Itālijas apakšpalātas parlamenta deputātu. Pret tiem balsoja 26 Itālijas tautas kalpi. Piektdien reformas atbalstīja Itālijas Senāts.

Ekonomikas reformu paketei vajadzētu izvest valsti no dziļas parādu krīzes. Itālijas ekonomiskās grūtības un līdzīgās Grieķijas problēmas apdraud visas eiro zonas stabilitāti un arī ES kopumā.

Bažas par Itālijas finansiālo situāciju pieauga šīs nedēļas sākumā – pēc tam, kad pirmdienas rītā atkal pieauga jaunu Itālijas aizņēmumu cena. 10 gadu obligācijām procentu likme pieauga no 6,37% līdz 6,64%, tādejādi uzstādot jaunu rekordu kopš eirozonas izveides. Savukārt gada obligāciju likme uzleca no 5,5% līdz 6,3%.

Ja Grieķijas iekšzemes kopprodukts (IKP) veido 2% no kopējā eirozonas valstu IKP, tad Itālija ir trešā lielākā ekonomika Eiropas vienotās valūtas sistēmā, piekāpjoties vien Vācijai un Francijai.

Itālijas reformu plāns paredz mazināt valsts izdevumus 59,8 miljardu eiro (42,03 miljardu latu) apmērā un ir vērsts uz to, lai valsts budžets 2014.gadā būtu sabalansēts.

Plāns cita starpā paredz paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no 20% līdz 21%, līdz 2014.gadam noteikt moratoriju valsts sektorā strādājošo algu pieaugumam. Pensionēšanās vecumu sievietēm, kuras strādā privātajā sektorā, plānots pakāpeniski palielināt, lai 2026.gadā tas izlīdzinātos ar vīriešu pensionēšanās vecumu, kas ir 65 gadi.

Tāpat ir plānoti bargi pasākumi cīņā ar nodokļu nemaksātājiem. Tostarp, maksimālā summa skaidras naudas darījumā nedrīkstēs pārsniegt 2500 eiro (1757 lati). Plānots ieviest speciālu nodokli enerģijas sektorā.

Drīzumā Romā sāks darbu speciāla ES misija, kas kontrolēs, cik veiksmīgi Itālijas valdība samazinās valsts parādu, kas veido 120% no valsts ikgadējā IKP. Pēdējo 15 gadu laikā Itālijas ekonomikas izaugsme bija vidēji 0,75% gadā.

Itālijas līderi cenšas pār valsts finansiālo situāciju nodrošināt kontroli, kas varētu būt pa spēkam nākamajam valdības valītājam pazīstamajam ekonomistam Monti. Viņu labprāt pie Itālijas valdības grožiem vēlas redzēt arī finanšu tirgi.

Vairāk nekā 70 gadus vecais Berluskoni ar pārtraukumiem Itāliju vadīja 17 gadus, pārdzīvojot 52 parlamenta uzticības balsojumus.

Berluskoni pirmo reizi kļuva par valdības galvu 1994.gadā, taču šajā amatā noturējās aptuveni astoņus mēnešus. Otro reizi viņš kļuva par premjeru 2001.gadā un pameta šo amatu aptuveni pēc pieciem gadiem – 2006.gadā. Trešo un pēdējo reizi viņš kļuva par Ministru kabineta vadītāju 2008.gadā.

Pret Berluskoni, kurš vienlaikus tiek saukts par veiksmīgu biznesmeni un vērienīgas mediju impērijas īpašnieku, ne reizi vien izvirzītas apsūdzības korupcijā, ko viņš pats vienmēr ir noliedzis. Tāpat viņa vārds figurējis daudzos seksa skandālos.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus