Viņš stāstīja, ka piektdienas dienā, kas bija ķīlnieku krīzes trešā diena, viņš vienojies ar kaujiniekiem, ka pie skolas piebrauks mašīna, lai aizvestu 21 nogalināto personu.
Kad sākta nogalināto iznešana no skolas, bariņš tēvu, kuru bērni bija ķīlnieku vidū, ar automātiem sāka apšaudīt skolu.
"Mēs lūdzām apturēt šaušanu. Zvanījām. Viņi saka: "Mēs apturējām šaušanu, jūs šaujat". Bet mēs zvanām pa saviem kanāliem, dodam komandu: "Nekādu šaušanu, pārtraukt uguni!" Bet tur izrādījās kāds muļķīgs "trešais spēks", es nezinu, kā viņi tur gadījās. Kaut kādi vietējie ar automātiem, kas nolēma ķīlniekus atbrīvot paši. Un viņi šāva pa skolu," stāstīja Auševs.
Tajā brīdī kaujinieki nolēmuši, ka sākts operatīvo dienestu uzbrukums skolai, un sāka spridzināt uzstādītās bumbas.
Tikko nogranda pirmais sprādziens, ķīlnieki masveidā metušies bēgt.
Auševs arī norādīja, ka ķīlnieku krīzes sākumā tika pazaudēta pusotra diena, jo neviens nesāka pārrunas ar kaujiniekiem. Viņi bija paziņojuši, ka runās tikai ar Ziemeļosetijas prezidentu Aleksandru Dzasohovu, Ingušijas prezidentu Muratu Zjazikovu vai Krievijā pazīstamo bērnu ārstu Leonīdu Rošaļu.
Rošaļs, kurš pirms diviem gadiem vadīja sarunas ar čečenu kaujiniekiem, kas ieņēma Maskavas Teātra centru, no Maskavas atlidoja tajā pašā vakarā, bet par Dzasohova un Zjazikova piedalīšanos sarunās nekas netika ziņots.
Auševs plānoja piektdienas vakarā, kad ar kaujiniekiem bija sarunāta nākamā tikšanās, nodot viņiem bijušā Čečenijas prezidenta Aslana Mashadova paziņojumu. Internetā publicētā Mashadova paziņojumā bija teikts, ka "mēs ar bērniem nekarojam. Čečenijas kaujinieki cīnās par neatkarību, nevis ar bērniem un sievietēm".
Auševs bija plānojis uz tikšanos ierasties kopā ar bijušo Čečenijas prezidenta kandidātu un Putina padomnieku Aslambeku Aslahanovu.
Kamēr Aslahanovs bija ceļā uz Beslanu, Auševs sazinājies ar Londonā dzīvojošo Mashadova pārstāvi Ahmedu Zakajevu, aicinot viņu iesaistīties krīzes risināšanā. Zakajevs pēc tam publiskoja Mashadova paziņojumu, kuru Auševs gatavojās nodot kaujiniekiem.
Tomēr, kad atlidoja Aslahanovs, viss jau bija beidzies.
"Visu izjauca tā bezjēdzīgā apšaude no civiliedzīvotāju puses. Nekāds [operatīvo dienestu] iebrukums netika plānots. Un tikai, kad viss sākās, nācās rīkoties karavīriem. Viņi [kaujinieki] man pa telefonu kliedz: "Mums uzbrūk!". Mēs sakām: "Jums neuzbrūk, nomierinieties. Visi specdienesti stāv te!". Viņi saka: "Uz mums šauj, mums uzbrūk! Mēs spridzinām!"," par notikušo intervijā stāstīja Auševs.
Turpmākā notikumu attīstība bija pilnīgi negaidīta visiem - operatīvā štāba vadītājiem, sarunu vedējiem un speciāldienestu karavīriem.
Žurnālisti, kas tajā laikā atradās notikumu vietā, norāda, ka vispirms atskanējusi apšaude ar automātiem, tā pastiprinājusies un tikai pēc tam nogranda pirmais sprādziens.
Pēc tam kaujinieki atklājuši uguni uz ārstiem, kas bija ieradušies pēc nogalinātajiem.
Laikraksta "Izvestija" aptaujātie Krievijas pretterorisma speciālisti pauda pārliecību, ka šādā situācijā izvairīties no upuriem nebija iespējams - uzbrukums bija spontāns, izprovocējot kaujiniekus, un izvērsās par ielu kaujām.
Kā raksta Krievijas mediji, citējot Federālā drošības dienesta (FDD) operatīvos darbiniekus, speciāldienestu vienības pat nebija savā starpā sadalījušas atbildības sektorus skolā un sagatavojušas darbības plānu un pārvietošanās maršrutu. Operatīvajiem darbiniekiem vajadzēja rīkoties bez saskaņotas shēmas, kā dēļ FDD cieta nopietnākos zaudējumus savā pastāvēšanas vēsturē.
Skolā atradās aptuveni 1200 ķīlnieki - bērni, viņu vecāki un skolotāji. Bojā gājušo skaits saskaņā ar oficiālo informāciju ir vismaz 335, bet citi avoti ziņo, ka miruši vismaz 400 ķīlnieki, no kuriem vairāk nekā simts ir bērni. Slimnīcās nogādāti vairāk nekā 600 ievainoto ķīlnieku. Par vēl aptuveni 200 cilvēku likteni nav nekādas informācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
