Viņš arī apsūdzēja savu bijušo darba devēju, ka tas nelikumīgi palīdzējis cilvēkiem izvairīties no nodokļu nomaksas, ka arī "pelēkajā grāmatvedībā", lai pats nemaksātu nodokļus.
Pati banka komentārus sniegt atteikusies.
Informācija izskanējusi laikā, kad vēršas plašumā skandāls par uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kurš aizsācies Vācijā, taču tagad aptver arvien vairāk valstu.
Tiesībsargājošās institūcijas ASV, Lielbritānijā, Austrālijā, Itālijā, Francijā, Zviedrijā, Kanādā, Jaunzēlandē, Grieķijā un Spānijā paziņojušas par gatavošanos pārbaudīt, vai viņu pilsoņi ir izmantojuši kontus Lihtenšteinā, cenšoties izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Vienlaikus trešdien Lihtenšteinas prokuratūra paziņoja par tiesas procesa uzsākšanu pret personām, kuras pārdeva konfidenciālo finanšu informāciju citu valstu pārstāvjiem vai arī bija iesaistīti šajā nelegālajā darījumā.
Savukārt ceturtdien Vācijas biznesa laikraksts "Handelsblatt" pavēstīja, ka Lihtenšteina varētu uzsākt tiesas procesu ne tikai pret nelegālo informētāju, bet arī pašām Vācijas tiesībsargājošām institūcijām, kuras ieguva datus par Lihtenšteinas kredītiestāžu klientiem nekorektā veidā.
Jau vēstīts, ka Vācijas amatpersonas samaksājušas informācijas sniedzējam 4-5 miljonus eiro (2,8-3,5 miljonus latu) par datiem, kuri apstiprināja nodokļu mahinācijas ar Lihtenšteinas lielāko banku starpniecību.
Tādējādi nelegālā veidā tika atklāti dati par aptuveni 1400 klientiem, tostarp 600 cilvēki bija Vācijas rezidenti.
Lihtenšteinas investīciju kompānija LGT paziņoja, ka Vācijas uzraudzības organizācijām konfidenciālus datus atklāja viņu darbinieks, Lihtenšteinas pilsonis Heinrihs Kībers, kurš strādāja bankā no 1999.gada līdz 2002.gada novembrim, un pirms izbraukšanas no pundurvalsts nokopēja LGT klientu bāzes datus.
LGT klienti sūdzējās par pastiprinātu nodokļu dienestu uzraudzību vēl pagājušā gada vasarā, intervijā Vācijas laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung" pavēstīja LGT pārstāvis Hanss Martins Ihlingers.
"Mēs redzējām pirmās pazīmes, ka izmeklēšanas tika uzsāktas, pamatojoties uz 2007.gada vasarā nozagtajiem datiem. Šīs pazīmes nenāk no Vācijas," sacīja Ihlingers.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs atbalstīja Berlīnes lēmumu iegādāties konfidenciālo informāciju un norādīja, ka Vācijas aģentūra BND nejauši saskārās ar informāciju par ārvalstu pilsoņu darījumiem Lihtenšteinā.
"BND rīkojās pilnībā korekti. Savas darbības gaitā ārzemēs viņi negaidīti saņēma datus un nodeva informāciju atbilstošai organizācijai - nodokļu dienestam," sacīja Šteinbriks.
Lihtenšteina, līdzīgi tādām valstīm kā Šveice un Monako, piesaista investorus no visas pasaules, jo šajās valstīs ieguldījumi ir aizsargāti no starptautisko nodokļu dienestu pārbaudēm.
Lihtenšteina - pundurvalsts ar 35 000 iedzīvotāju - ir lielā mērā atkarīga no tās banku sektora darbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
