Bijušās ASV administrācijas amatpersonas dažādi vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesenos izteikumus par Maskavas gatavību tuvināties NATO un to iespējamo ietekmi uz Baltijas valstu plāniem iestāties Ziemeļatlantijas aliansē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vašingtonas stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts, bijušais ASV prezidenta galvenais padomnieks Eiropas lietās Entonijs Blinkens aģentūrai BNS sacīja, ka apsveic Putina paziņojumu, kurā Krievijas prezidents pieļāva iespēju samazināt Maskavas pretestību NATO paplašināšanai, ja Ziemeļatlantijas alianse kļūs vairāk politiska organizācija un sadarbosies ar Krieviju.

"Putins atzīst, ka NATO un tās paplašināšana ir vērsta pret Krieviju. Īstenībā 11.septembra terora akti atgādina, ka draudi NATO valstu drošībai nāk no visnegaidītākajām vietām," norādīja Blinkens.

Viņš pauda pārliecību, ka sadarbības nostiprināšana starp Krieviju un NATO, tajā skaitā arī tādā joma kā cīņa pret terorismu, "nedrīkst sarežģīt un nesarežģīs" Baltijas valstu uzaicināšanu iestāties NATO alianses samitā Prāgā nākamā gada oktobrī.

"Krievijai ir jābūt iespējai izteikties par jautājumiem, kas tai sagādā rūpes, taču tai nedrīkst būt balsstiesību," piebilda eksperts. Blinkens kategoriski noraidīja pieņēmumu, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO varētu tikt upurētā apmaiņā pret Krievijas atbalstu cīņai pret terorismu.

Savukārt bijušais ASV valsts departamenta Politikas plānošanas nodaļas vadītājs Daniels Hamiltons intervijā BNS pieļāva iespēju, ka pēc terora aktiem ASV var tikt izdarītas izmaiņas "transatlantiskajā darba kārtībā".

Hamiltons ir viens no ASV un Baltijas valstu prezidentu 1998.gadā parakstītās ASV un Baltijas hartas veidotājiem. Šī harta apliecina ASV atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas centienus iestaties NATO. Pašlaik Hamiltons vada Vašingtonas Džona Hopkinsa universitātes progresīvo starptautisko pētījumu skolas Transatlantisko attiecību centru.

"Es domāju, ka sāksies politiskās diskusijas par [NATO] paplašināšanas termiņiem un tempu," sacīja Hamiltons.

Viņš uzskata, ka pagaidām ir pāragri runāt par ASV politisko atbalstu Baltijas valstu iestājai NATO, jo amerikāņu politiķi vēl atrodoties 11.septembra terora aktu iespaidā, un viņiem neesot laika pārrunāt Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanas nianses.

Hamiltons arī uzsvēra, ka, lai gan ASV valdība un Kongress pašlaik galveno uzmanību pievērš terora aktu izraisītajai krīzei, Vašingtonai arī ir jāturpina uzmanīgi sekot Maskavas rīcībai Čečenijā.

BNS jau ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar ES valstu vadītājiem Briselē paziņoja, ka Krievija pārskatīs savu nostāju pret tālāku NATO paplašināšanu, ja Maskava tiks vairāk iesaistīta šajā procesā un ja NATO no militāras organizācijas kļūs par politisku.

Putins arīdzan paudis, ka Krievijai ir dažas idejas par NATO paplašināšanās procesu, kas būtu jāapspriež Krievijas un ES diskusijās. Tikšanās laikā ES un Krievija vienojās katru mēnesi rīkot konsultācijas ārlietu un drošības politikas jautājumos, tādējādi būtiski veicinot ES un Krievijas politisko sadarbību.

Savukārt trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu Putins paziņojis, ka Krievija nav mainījusi savu nostāju NATO paplašināšanās jautājumā un uzskata, ka jaunu valstu uzņemšana aliansē nestiprinās drošību ne pasaulē, ne Eiropā, ceturtdien ziņoja laikraksts "Diena". "Krievijas prezidenta izteikumi zināmā mērā bija pretrunā ar dažas stundas agrāku paziņojumu, kurā viņš norādīja uz Krievijas gatavību mīkstināt savu nostāju NATO paplašināšanās jautājumā, ja organizācija pārtaps no militāras par politisku," raksta "Diena".

Jau vairākkārt ziņots, ka Krievijas nostāja Baltijas valstu uzņemšanas aliansē jautājumā bijusi konsekventi negatīva, jo Krievija alianses "pietuvošanos" savām robežām uzskata par draudu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form