Bijušās padomju republikas atsakās no Krievijas miera uzturētāju pakalpojumiem konflikta zonās, kaut arī Krievijas miera uzturētāji vairāk nekā desmit gadus patrulē konfliktu zonās Piedņestrā, Abhāzijā un Dienvidosetijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tagad sarunās par Piedņestras konflikta noregulēšanu oficiāli iesaistījusies ASV, kaut gan 13 gadus par galveno vidutāju un miera uzturētāju tajā tika uzskatīta Krievija, ziņo Krievijas interneta portāls "Newsru.com".

ASV un Eiropas Savienības (ES) pārstāvju līdzdalība sarunās par Piedņestras problēmas noregulēšanu, ko pēdējos trīs gadus neatlaidīgi pieprasīja Kišiņevas vadītāji, faktiski nozīmē Krievijas miera uzturētāju darbības beigu sākumu pēcpadomju telpā. Atgādinām, ka patlaban Krievijas sauszemes karaspēka vienības miera uzturēšanas spēku sastāvā piedalās trijās operācijās NVS valstu teritorijā - Piedņestras apgabalā (1 bataljons), Abhāzijā (3 bataljoni) un Dienvidosetijā (1 bataljons).

Turklāt sestdien ASV Valsts departaments paziņoja, ka Vašingtona ir gatava aktīvi piedalīties konflikta atrisināšanā Dienvidosetijā, kuru tradicionāli uzskata par Krievijas ietekmes sfēru. Nākamajā dienā amerikāņi saņēma no Gruzijas atļauju brīvi rīkoties, kas apliecina, ka Tbilisi vēlas redzēt amerikāņus miera uzturēšanas misijās krievu vietā.

Neatzīto republiku centrālās varas iestādes aizvien biežāk apsūdz Krieviju, ka tās tiekot izmantotas, lai izdarītu politisku spiedienu uz Kišiņevu un Tbilisi, kā arī par kontrabandas kanāliem. Strasbūrā jau sen Piedņestru dēvē par "melno caurumu", caur kuru plūst nelegālas preces, arī ieroči.

Gruzijas un Moldovas amatpersonas apsūdz Krieviju, ka tā izmanto miera uzturētājus, lai aizstāvētu no Gruzijas un Moldovas atšķēlušos reģionus, kā arī pati savas intereses. Svētdien šīs apsūdzības vēlreiz atkārtoja Gruzijas ārlietu ministrs Gela Bežuašvili.

Viņš norādīja, ka Krievijas miera uzturētāji patiesībā pārvērtušies par robežsargiem, kuri "apsargā kaut kādu administratīvu robežu, kaut gan viņiem būtu jāveicina konflikta atrisināšana". Gandrīz to pašu divas dienas agrāk attiecībā uz Piedņestras apgabalu sacīja Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins. Gruzija panākusi Krievijas karabāzu izvešanu no savas teritorijas un tagad vēlas realizēt okupācijas likvidēšanas otro posmu - Krievijas miera uzturēšanas spēku evakuāciju, turpretim Moldovai jādara gan viens, gan otrs. Par šo plānu realizācijas garantiju tagad oficiāli kļuvušas ASV un ES.

Krievija, protams, vēl kādu laiku ietilps Piedņestras apgabalā, Dienvidosetijā un Abhāzijā izvietoto miera uzturēšanas spēku sastāvā, taču vairs nebūs galvenā miera uzturētāja, jo Moldovas līderi cenšas panākt miera uzturēšanas formāta paplašināšanu, iekļaujot tajā Eiropas un ASV spēkus.

Bet Gruzijas divos konfliktu rajonos - Dienvidosetijā un Abhāzijā - jau noteikts datums, kad tie atvadīsies no Krievijas "zilajām ķiverēm" - nākamā gada 15.jūlijs.

Zaudējot pozīcijas miera uzturēšanas "tirgū", Krievija zaudē vēl vienu sviru, ar kuru tā ietekmēja pēcpadomju valstis. Iepriekš šādas sviras bija trīs - tieša militārā klātbūtne (bāzes), miera uzturēšanas kontingenti un gāzes vads.

Starp citu, par šīm izmaiņām var priecāties Krievijas nodokļu maksātāji. Tieši par viņu līdzekļiem tiek uzturēti miera uzturēšanas spēku kontingenti NVS "karstajos punktos" - kopskaitā 2500 kareivju un virsnieku, kā arī gandrīz par velti apsildītas divas valstis - Moldova un Gruzija, kurās dzīvo septiņi miljoni cilvēku. Par gāzi moldāvi un gruzīni maksā 2,5 reizes mazāk nekā eiropieši.

Taču miera uzturēšanas misiju likvidēšana NVS plašumos nepatiks pašiem militāristiem. Konflikta zonās viņi saņem pusotras reizes vairāk nekā savās mājās, bet viens gads dienesta ārvalstīs tiek uzskatīts par diviem gadiem parastajā dienestā.

No "tuvajām ārzemēm" krievus palūdz aiziet, turpretim no "tālajām ārzemēm" viņi aiziet paši, jo tajās Krievijas militārajai klātbūtnei liek šķēršļus amerikāņi.

"Patlaban Krievija tikai minimāli piedalās ANO miera uzturēšanas operācijās - daži cilvēki kā militārie novērotāji atrodas Kongo Demokrātiskajā Republikā, Bosnijā un Hercegovinā, Libērijā un Sjerraleonē," teica ANO Informācijas centra direktora vietnieks Maskavā Jurijs Šišajevs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form