Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Starptautiskajās attiecībās viens no pamatjautājumiem ir zemju piederība vienai vai otrai suverēnai valstij. Dažādas varas aizstāv savas īpašumtiesības gan uz zemūdens rifiem, piemēram, Dienvidķīnas jūrā, gan uz tikai ar grūtībām pieejamiem kalnu apgabaliem Himalaju masīvā, gan uz dziļi zem bieza ledus slāņa dusošo Ziemeļu ledus okeāna gultni. Tikmēr vienu zemes pleķi nevēlas neviena valsts.

Skarbi un sausi


Tā ir Bīrtavīla. Par Luksemburgu nedaudz mazākā jeb 2060 kvadrātkilometrus plašā trapecveida teritorija atrodama Nūbijas tuksnesī jeb Sahāras tuksneša austrumu malā. Šajā apvidū nav plašo smilšu kāpu, kādas ierasti ilustrē Sahāru. Te smiltis mijas ar šķautņainu akmeņu klātām teritorijām un asiem, pat vairākus simtus metru augstiem pauguriem.

Apstākļi dzīvošanai tajā ir skaudri – gada vidējā temperatūra ir aptuveni 25 grādi pēc Celsija, tostarp no marta līdz oktobrim dienās karstums bieži pārsniedz 40 grādu atzīmi, bet šeit gandrīz nemaz nav nokrišņu un līdz šim nav izdevies atrast arī pazemes ūdens krājumus. Vien reizi gadā lietus sezonā Bīrtavīlā pa gadsimtiem grauztām gultnēm plūst ūdens masas, šķietami veidojot upes, kuras tā arī nekur neaiztek - izgaro tepat tuksnesī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!