Dažādos 2. pasaules kara labāko vācu armijas snaiperu rangos ir redzams pavisam nevācisks vārds. Lietuvieša Bruno Sutkus, kurš kara laikā dienēja vācu armijā, kontā ir 209 nogalināti pretinieki, un visi meistaršāvēja upuri ir oficiāli fiksēti "snaipera darba grāmatiņā". Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas Sutkus sarakstīja atmiņu grāmatu "Snaipera dienasgrāmata", kurā stāsta gan par savu bērnību, gan kara gaitām un dzīvi Sibīrijā pēc kara.
Bruno Sutkus ir dzimis 1924. gada 14. maijā Austrumprūsijā, Kēnigsbergas (tagad Kaļiņingrada) priekšpilsētā Tannenvaldē. 1928. gadā ģimene pārcēlās uz mazu ciematiņu netālu no robežas ar Lietuvu. Bruno vecāki bija lietuviešu izcelsmes laukstrādnieki, kuri labākas dzīves meklējumos bija pārnākuši uz Vācijai piederošo Austrumprūsiju. Pēc dzimšanas Bruno kļuva par Vācijas nepilsoni, jo, tā kā tēvs bija lietuvietis, viņš nesaņēma Vācijas pilsonību.
Bērnību Bruno pavadīja zemnieku saimniecībā, jau no maza vecuma palīdzot vecākiem lauku darbos. 14 gadu vecumā viņš kļuva par vācu jauniešu organizācijas “Hitlerjugend” biedru, kas raisīja nesaskaņas ar zēna māti. Proti, Bruno svētdienās bija jāapmeklē “Hitlerjugend” nodarbības, savukārt viņa māte vēlējās, lai puika iet uz dievkalpojumiem vietējā katoļu baznīcā. 1942. gadā, kad Bruno kļuva 18 gadus vecs, no “Hitlerjugend” viņš nokļuva Vācijas nacistiskās partijas paramilitārajā organizācijā “Sturmabteilung” (SA), kur puisis izcēlās ar precīzu šaušanu mērķī. Bruno ar mazkalibra šauteni bija apšāvis visus baložus un vārnas tuvējā apkaimē, kas pamatīgi attīstīja viņa snaipera spējas.
