Lidsabiedrības "Malaysia Airlines" avārijas vietā Ukrainas austrumos novērojama pierādījumu falsifikācijas "rūpnieciskos apmēros", paziņojis Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.
"Mēs vērojam pierādījumu falsifikāciju rūpnieciskos apmēros un tam ir jāpieliek punkts," Ebota teikto citē aģentūra "Interfax-Ukraina". Saskaņā ar lidsabiedrības datiem, MH17 reisā lidojuši 27 Austrālijas pilsoņi.
Lidmašīnas nokrišanas vietā ir jāgarantē drošība, norāda premjers, apsveicot ANO Drošības padomes pirmdien pieņemto rezolūciju, kurā nosodīta lidmašīnas notriekšana un pieprasīta izmeklētāju brīva piekļūšana katastrofas vietai.
Ebots arī paziņoja, ka tiek sākta operācija bojāgājušo Austrālijas pilsoņu mirstīgo atlieku identificēšanai un nogādāšanai atpakaļ dzimtenē. Šīs darbības Ukrainā koordinēšot bijušais Austrālijas aizsardzības ministrs Anguss Hjūstons.
Otrdien Nīderlandē ieradīsies Austrālijas militārā transporta lidmašīna C-17, ar kuru no Ukrainas tiks vesti bojāgājušo ķermeņi. Vilciens ar katastrofas upuriem no Torezas otrdien iebrauks Harkovā, ziņo Ukrainas mediji.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien paziņoja, ka devis rīkojumu karavīriem pārtraukt karadarbību 40 kilometru rādiusā ap katastrofas vietu. Savukārt prokrieviskie kaujinieki solījuši izbeigt kaujas operācijas 10 kilometru rādiusā.
Vēstīts ka Doņeckas apgabalā Ukrainā 17. jūlijā avarēja reisa MH17 pasažieru lidmašīna "Boeing 777" ar 298 cilvēkiem uz klāja, kas lidojusi no Amsterdamas uz Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka lidaparāts notriekts ar pretgaisa aizsardzības raķeti "Buk", tajā vainojot prokrieviskos kaujiniekus. Uz prokrievisko spēku lomu notikušajā norāda arī ASV.
Lidmašīnā atradās 283 pasažieri un 15 apkalpes locekļi. Saskaņā ar "Malaysia Airlines" datiem reisā lidoja 192 nīderlandieši, 44 Malaizijas pilsoņi, 27 austrālieši, 12 indonēzieši, 10 briti, četri vācieši, četri beļģi, trīs filipīnieši, viens kanādietis un viens Jaunzēlandes pilsonis.
Paši prokrieviskie kaujinieki savu vainu noliedz. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka atbildība par notikušo būtu jāuzņemas Ukrainai, jo tajā notiek nemitīga karadarbība. Vairākas Rietumvalstis arī paudušas bažas, ka Maskavai lojālie kaujinieki traucē izmeklēšanu un neļauj notikuma vietā brīvi strādāt, vākt pierādījumus ekspertiem un glābējiem.
Ukrainas austrumos, kur notiek pretterorisma spēku un prokrievisko kaujinieku cīņas, lidaparāti ir notriekti jau iepriekš.
Pēdējais tāds gadījums bija 14. jūlijā Luhanskas apgabalā, kad tika notriekta Ukrainas armijas transporta lidmašīna "An-26".
Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs toreiz pieļāva, ka lidaparāts tika notriekts ar jaudīgu raķeti no Krievijas.
Ukrainas austrumu reģionos notiek sīvas kaujas. Drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau no aprīļa. Mediji ziņo, ka kaujiniekiem ierodas papildspēki, kā arī kaujas tehnika un ieroči no Krievijas. Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.
