Bolīvijas Kongress, kurā dominē sociālisti, piektdien nolēma amnestēt tos, kas notiesāti par vardarbības aktiem nekārtībās, kuras izcēlās pēc prezidenta Evo Moralesa atkāpšanās 2019. gada novembrī.
Moralesa partija "Kustība uz sociālismu" (MAS) dominē Kongresā pēc tam, kad tā 2020.gada oktobrī guva uzvaru Kongresa vēlēšanās. Vienlaikus ar tām notikušās prezidenta vēlēšanās uzvarēja MAS kandidāts Luiss Arse, kas valsts galvas amatā tika ievēlēts jau pirmajā kārtā.
Kongress pieņēma likumu, kas paredz, ka tiem, kas konservatīvās pagaidu prezidentes Žanīnes Anjesas varas laikā notiesāti par vardarbību, nedraudēs sods.
Pret šo balsojumu protestēja Kongresa opozīcija, kas kliedza: "Diktatori! Jā demokrātijai, nē diktatūrai!" MAS deputāti uz to atbildēja ar saucieniem "Slepkavas!"
Sadursmēs starp MAS atbalstītājiem un pretiniekiem, bet pēc tam - starp MAS simpatizētājiem un drošības spēkiem, gāja bojā 35 cilvēki.
Moraless 2019.gada 10.novembrī atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts, kad bija zaudējis drošības spēku atbalstu pēc trīs nedēļas ilgiem protestiem pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem viņš esot uzvarējis jau pirmajā kārtā. Pēc Moralesa aizbēgšanas no valsts Senāta viceprezidente Žanīne Anjesa pārņēma varu kā pagaidu prezidente.
Kongresa pieņemtajā likumā teikts, ka amnestija attiecas uz "cilvēkiem, kas tika tiesāti de facto valdības laikā", kā MAS dēvē bijušo Anjesas administrāciju.
Amnestija netiek attiecināta uz policistiem un bruņoto spēku locekļiem, kas apsūdzēti par līdzdalību vardarbīgajās sadursmēs.
Centriskais eksprezidents Karloss Mesa apsūdzēja MAS šī likuma pieņemšanā ar mērķi "piesegt noziegumus un atstāt nesodītu cilvēktiesību pārkāpšanu, ko izdarīja viņu ticības biedri (MAS atbalstītāji) pēc 2019.gada krāpšanas".