"Mēs pat apspriežam iespēju izmantot verdošu ūdeni, lai turētu viņus pa gabalu," pavēstīja kāda 43 gadus veca mājsaimniece, kura bija ieradusies stūra veikalā, lai piedalītos augļu un maizes tirgotāju aizsargāšanā no simtiem indiāņu, kas ieradušies no dumpīgās Ačakači pilsētas.
"Jo baltāks jūs esat, jo drīzāk jūs kļūsiet par mērķi," atzina kāds 63 gadus vecs ekonomists, kuram otrdien protestētāji nogriezuši viņa kaklasaiti.
Turpinoties konfliktam starp Bolīvijas turīgajiem un nabadzīgajiem iedzīvotāju slāņiem, iedzimto vairākums tagad pieprasa savu daļu no ienākumiem, ko sniedz valsts dabas bagātības, kurus tradicionāli piesavinājusies eiropeiskās izcelsmes elite.
Zemnieki ir bloķējuši galvenās transporta artērijas, kas ved uz galvaspilsētu Lapasu, tai skaitā arī starptautisko lidostu. Viesnīcas savus klientus brīdinājušas par drošības apdraudējumu.
2003.gadā iezimto protestiem, kurus noslēgumā atbalstīja arī valsts vidusšķira, izdevās panākt prezidenta Gonsalo Sančesa de Losadas gāšanu. Toreiz protestus izraisīja prezidenta iecere par zemu cenu uzsākt Bolīvijas dabasgāzes pārdošanu ārvalstu kompānijām.
Nemieru laikā dzīvības zaudēja 70 cilvēki.
Pagaidām nav saņemtas ziņas, ka divas nedēļas ilgušo protestu laikā kāds būtu nogalināts vai guvis nopietnus ievainojumus.
Pašreizējais prezidents Karloss Mesa ir pakļauts arī turīgās austrumu provinču elites spiedienam, tām pieprasot autonomiju. Bagātās provinces vienpusēji ir izsludinājušas referendumu, kuru paredzēts rīkot augustā.
Lai gan prezidentu atbalsta armija, policijas spēki, kas uztur kārtību ielās, izrādījuši dažas neuzticības pazīmes. Policijas amatpersonas ziņo, ka trešdien personāla vidū noticis sacelšanās mēģinājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
