Nodokļu sistēmas reformēšana un PVN ieviešana ir viens no labākajiem instrumentiem, kas palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku, kuras apjoms, kā tiek lēsts, veido 35-51% no Bosnijas un Hercegovinas iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms gadā veido apmēram 13 miljardus konvertējamo marku (4,7 miljardus latu).
Premjerministrs norādīja, ka PVN ieviešana sākotnēji palielinās Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīves dārdzību, tomēr ilgtermiņā tā palīdzēs uzlabot dzīves līmeni valstī. Viņš arī atklāja, ka valdība piemēros sankcijas tām kompānijām, kas PVN ieviešanu centīsies izmantot peļņas apjoma palielināšanai, palielinot pārdodamo produktu cenas neadekvātā apjomā. Tiks izveidotas ar speciālas inspekcijas grupas, kas uzraudzīs cenu pieaugumu Bosnijas un Hercegovinas tirgū.
PVN ieviešana palīdzēs radīt labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām. "Ņemot vērā neseno tiesu sistēmas reformu un PVN ieviešanu, mēs esam radījuši stabilu pamatu ārvalstu investīciju piesaistīšanai," norādīja Terzičs.
Bosnijas un Hercegovinas Centrālās bankas vadītājs Kemals Kozaričs uzsvēra, ka Bosnija un Hercegovina ir vienīgā valsts Centrālās un Austrumeiropas reģionā, kurā līdz šim vēl nav ieviests pievienotās vērtības nodoklis.
Tiek prognozēts, ka jaunā nodokļu sistēma valsts budžetā katru gadu varētu ienest papildus ieņēmumus apmēram 500 miljonu konvertējamo marku (180,6 miljonu latu) apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
