Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks otrdien, šķiet, atkāpies no saviem draudiem visdrīzākajā laikā pamest valsts centrālās institūcijas.
Dodiks faktiski apturējis ieceri par Serbu Republikas izstāšanos no Bosnijas-Hercegovinas armijas, kā arī no tiesu un nodokļu sistēmas, jo piekritis pretrunīgi vērtēto likumprojektu atvērt debatēm, kas varētu ilgt mēnešiem.
Šis solis ir krasā pretrunā ar pagājušajā mēnesī pausto Dodika apņēmību visdrīzākajā laikā sarīkot balsojumu par likumprojektu, kas paredz pamest centrālās institūcijas.
Tagad likumprojekts, kas paredz izveidot Serbu Republikas tiesu uzraudzības komiteju, nodots debatēm reģionālajā parlamentā.
Pat ja likums tiks pieņemts, tā spēkā stāšanos iespējams novilcināt vēl gadu.
Mēnešiem ilgie Dodika faktiskās secesijas draudi raisījuši bažas, ka to īstenošana var novest pie jauna konflikta, jo pēc pilsoņkara, kas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados prasīja aptuveni 100 000 dzīvību, Bosnija un Hercegovina joprojām ir etniski un reliģiski sašķelta.
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
Dodika oponenti Serbu Republikas parlamentā apsūdz viņu centienos izmantot secesijas draudus saviem politiskajiem mērķiem pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām.
