"Šai ziņā ne Lietuvā, ne Baltijas valstīs mēs neesam nekādā īpašā situācijā, jo kopējais fons pasaulē ir traģisks. Tā ir stihiska nelaime, un nevajag iedomāties, ka šādas mazas valsts premjers, prezidents vai Seims spēj samazināt cenas, jo viņu rīcībā nav nekādu līdzekļu," Brazausks izteicās radiostacijas "Žiniu radijas" pārraidē.
Lietuvas premjers pauda cerību, ka līdz septembra beigām tiks saņemts Eiropas Savienības (ES) konkurences uzraudzības iestāžu atzinums attiecībā uz cenu veidošanas politiku koncernā "Mažeiķu nafta", kas šobrīd ir gandrīz vienīgais benzīna un dīzeļdegvielas piegādātājs Lietuvas tirgum. Kā piebilda Brazausks, līdz tam viņš nekādu iespēju ietekmēt situāciju nesaskata.
"Labi strādājošai kompānijai peļņu atņemt nevar, tas izskatītos dīvaini visā Eiropā. Koncerna peļņa ir ļoti liela, bet naftas bizness vienmēr ir ienesīgs, ja strādā kārtīgi un ar galvu," piebilda Lietuvas valdības vadītājs.
Kā jau ziņots, Lietuvas Seima vicespīkers Viktors Muntians no Lietuvas Darba partijas trešdien pauda viedokli, ka Baltijas valstu vienīgās naftas pārstrādes kompānijas "Mažeiķu nafta" peļņa ir pārāk liela. Viņš lēsa, ka kompānijas peļņas norma, iespējams, ir pārāk augsta. "Neviens nevar nosaukt citus iemeslus, viss ir ļoti vienkārši, jo nav nekādu citu iemeslu. Tehnoloģijas kompānijā "Mažeiķu nafta" pagaidām vēl nav ievērojami uzlabotas," piebilda Seima vicespīkers.
"Mažeiķu nafta" ir ienesīgākā Lietuvas kompānija. Pagājušajā gadā tā strādāja ar 721,86 miljonu litu (147,26 miljonu latu) neauditēto tīro peļņu pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 220,9 miljonu litu tīro peļņu 2003.gadā.
Tiek lēsts, ka Latvijas benzīna tirgū "Mažeiķu naftas" daļa ir aptuveni 80%, bet dīzeļdegvielas tirgū tā ir mazāka - aptuveni 30%.
Kā ziņu aģentūrai ELTA skaidroja "Mažeiķu nafta" Preses dienesta vadītājs Ģiedrus Karsoks, koncerns savas produkcijas cenas nosaka, balstoties uz benzīna un dīzeļdegvielas cenām Roterdamas biržā.
Brazausks uzsvēra, ka degvielas akcīzes nodoklis Lietuvā ir zemākais, kādu vien pieļauj ES normas, un līdzinās attiecīgajiem nodokļiem Latvijā un Igaunijā. Pēc Brazauska sniegtajiem datiem, Lietuvā benzīna akcīzes nodoklis ir 382 eiro (268,47 lati) par tonnu degvielas, bet Latvijā un Igaunijā - 383 eiro (269,17 lati).
Akcīzes nodokli Lietuva pakāpeniski palielina, lai līdz 2011.gadam sasniegtu citu ES dalībvalstu līmeni - 336 eiro par tonnu benzīna. Attiecībā uz dīzeļdegvielu Eiropas līmeni paredzēts sasniegt 2013.gadā.
Premjerministrs atzina, ka Lietuva nevar arī masveidā importēt lētu degvielu no Krievijas un Baltkrievijas, jo to nepieļauj ES direktīvas. "Varam ievest tikai tādas kvalitātes degvielu, kādu atļauts lietot Eiropas kopīgajā ekonomiskajā telpā," viņš piebilda.
Kā LETA ja ziņoja, Lietuvas saimniecības ministrs Ķēstutis Daukšis otrdien radiointervijā izteicās, ka ministrija meklē iespējas vismaz nedaudz bremzēt degvielas cenu celšanos un apsver iespējas paredzēt īpašus atvieglojumus pārvadātājiem.
Daži ekonomisti uzskata, ka inflāciju Lietuvā faktiski nosaka tikai degvielas cenu celšanās. Lietuvas prezidents Valds Adamkus šajā sakarā aicinājis valdību gatavoties iespējamajam dažu preču cenu pieaugumam, īpaši domājot par sociāli jutīgākajām iedzīvotāju grupām.
Piektdien Briselē Eiropas Komisijas speciālisti un dalībvalstu pārstāvji apspriedīsies, kā Eiropas Savienība (ES) varētu mīkstināt degvielas cenu lēciena ietekmi uz ekonomiku.
Kopš pagājušās trešdienas benzīna vairumcena Lietuvā ik dienas cēlās aptuveni par 0,1 litu (0,0204 latiem) litrā, un šis straujais kāpums apstājās tikai pirmdien.