Prezidents Luišs Inasiu Lula da Silva otrdien paziņoja, ka Brazīlija atsāks savu kodolprogrammu un ka viņš apstiprinājis finansējuma piešķiršanu atomzemūdenes būvniecībai un trešās kodolspēkstacijas celtniecībai.
"Brazīlija var iekļūt starp tām nedaudzajām valstīm, kas kontrolē urāna bagātināšanas tehnoloģiju, un, manuprāt, mūs kā valsti [tad] augstāk vērtēs kā lielvaru, kāda mēs vēlamies būt," teica Lula savas vizītes laikā Sanpaulu jūras karaflotes tehnoloģiskajā centrā.

"Ja trūka naudas, tad tagad tās pietiek," žurnālistiem teica prezidents, norādot uz atomzemūdenes būvniecību. "Esmu apņēmies piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai mēs varētu projektu pabeigt."

Viņš piebilda, ka pirms 20 gadiem pārtrauktā atomzemūdenes būvniecība prasīs astoņus gadus un izmaksās 68 miljonus dolāru (35 miljonus latu).

Lula arī apstiprināja, ka valdība pabeigs kodolspēkstacijas "Angra III" celtniecību Riodežaneiro štatā, kas arī tika apturēta pirms 20 gadiem.

Pirms divām nedēļām šo projektu apstiprinājusi Nacionālā enerģētikas politikas komiteja. Nākamo piecarpus gadu laikā tas prasīs 3,5 miljardus dolāru (1,8 miljardus latu).

Lula uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā tiks būvētas arī citas atomelektrostacijas, jo pierādīts, ka kodolenerģija ir drošāka.

Pirms divām nedēļām Lula paziņoja, ka Brazīlijas elektroenerģijas patēriņš pieaug par pieciem procentiem gadā, un uzsvēra nepieciešamību investoriem sniegt garantijas, ka pēc 2010.gada nebūs elektroenerģijas deficīta.

Tajā pašā laikā vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" kritizē Lulas plānus atdzīvināt no 1964. līdz 1985.gadam pie varas bijušā militārā režīma ieceres, kuras pašreizējais prezidents, būdams arodbiedrību aktīvists, savulaik apkaroja.

Brazīlijai ir sestās lielākās urāna rezerves pasaulē, un atomzemūdenes būvniecības pabeigšana dos valstij iespēju apgūt urāna bagātināšanas tehnoloģijas.

Tas Brazīlijai savukārt nodrošinās iespēju pašai veikt pilnu kodoldegvielas ražošanas ciklu.

2004.gadā pie Riodežaneiro atklātā urāna bagātināšanas rūpnīca savulaik izsauca starptautiskās sabiedrības satraukumu. Savukārt Brazīlija, kas parakstījusi kodolieroču neizplatīšanas līgumu, pieprasījusi Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (IAEA) nodrošināt inspekciju režīmu, lai kontrolētu un aizsargātu rūpnīcas tehnoloģijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!