"Es ļoti apšaubu, vai Norvēģijā ir sliktāka apcietinājuma vieta," Norvēģijas tabloīds "Verdens Gang" (VG) citēja Breivika vēstuli valsts sodu izpildes dienestam.
Viens no Breivika advokātiem ceturtdien atklāja, ka viņa klients ir pārliecināts par "cilvēktiesību pārkāpumiem" viņa ieslodzījuma apstākļos.
Savukārt VG citētajā Breivika vēstules fragmentā norādīts, ka 33 gadus vecais ekstrēmists, kas tiek turēts izolācijā augstas drošības cietumā Oslo pievārtē, uzskaitījis daudzas savas sūdzības, sākot ar ikdienišķiem kaitinošiem sīkumiem līdz nopietnākām problēmām.
Breiviks rakstījis, ka viņam netiek izsniegts pietiekams daudzums sviesta, lai varētu to pietiekami izklāt pa visu saņemto maizi, viņam jādzer auksta kafija un viņam nav ļauts kamerā turēt mitrinošu ķermeņa krēmu, kā arī viņu biedējot tas, ka kamerā ir maz rotājumu un nav pieņemama skata pa logu.
Tāpat notiesātais sūdzējies, ka roku dzelži, kas tiek izmantoti, kad viņu pārvieto, ir asi kā žiletes un "griežas viņa plaukstas locītavās".
Iepriekš viņš sūdzējās arī par viņa korespondences ierobežošanu un ierobežojumiem kamerā izmantot datoru un interneta pieslēgumu.
Vēstules autentiskumu apstiprināja viens no Breivika advokātiem, bet Norvēģijas Tieslietu ministrija atteicās komentēt vēstules saturu.
Augustā tiesa atzina Breivku par vainīgu terorakta sarīkošanā. Viņu atzina par spējīgu tiesas priekšā atbildēt par savu rīcību un piesprieda viņam 21 gada cietumsodu. 21 gads ir maksimālais ieslodzījuma termiņš, kādu var piespriest Norvēģijā, taču, tuvoties termiņa beigām, tiesa ieslodzījumu var pagarināt, ja atzīs, ka Bērings-Breivīks joprojām apdraud sabiedrību.
Breiviks pērn 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".
