Sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ilgus mēnešus prasījusi vienošanās par tā dēvēto "Brexit" rēķinu jeb Lielbritānijas norēķināšanos par saistībām, ko tā uzņēmusies kā ES dalībvalsts. Nupat šajā jautājumā varētu būt panākta vienošanās, lai risinātu nākamo, ne mazāk svarīgu jautājumu – kāda turpmāk būs robeža starp Īrijas Republiku un Ziemeļīriju, norāda "Politico".
Paredzams, ka ieilgušās sarunas par "Brexit" rēķinu un vēl risināmais Īrijas robežjautājums varētu neļaut nākamajā nedēļā plānotajā ES vadītāju samitā atvērt nākamo sarunu kārtu par tirdzniecības noteikumiem starp ES un Lielbritāniju pēc tās izstāšanās.
Attiecībā uz robežjautājumu Lielbritānija nav izpildījuši vairākas Īrijas prasības, un tās premjers Leo Varadkars brīdinājis, ka bloķēs pāreju uz nākamo sarunu kārtu, ja tas nenotiks. Īrija arī noraidījusi iespēju piekrist robežjautājumu risināt tālākā sarunu posmā, kā to iepriekš rosinājusi Lielbritānija. Līdz šim pārējās ES dalībvalstis bijušas vienotas Īrijas atbalstā, ņemot vērā tās unikālo atrašanās vietu.
Tā kā pagaidām briti skaidri solījuši vienīgi stingrās robežkontroles neatjaunošanu, "Politico" raksta, ka Īrijas valdība izvirzījusi piecas prasības, kuru izpildes gadījumā Dublina piekritīs sarunu pāriešanai nākamajā, britiem vissvarīgākajā fāzē par turpmākajiem tirdzniecības noteikumiem:
- Pirmā prasība ir panākt rakstisku apstiprinājumu, ka robeža netiks regulēta citādi. Īri vēlas, lai uz tās nebūtu robežkontroles, bet briti to uztver kā mēģinājumu panākt, lai Ziemeļīrija paliktu ES vienotajā tirgū, ko viņi nevēlas. Līdz ar to ir jāspēj rast veids, kā nepaliekot vienotā tirgū, neveidot robežkontroli un neierobežot ekonomiskās barjeras.
- Otrā prasība iet roku rokā ar pirmo – Īrija pieprasa rakstisku vienošanos, ka netiks noteikti nekādi "muitas apgrūtinājumi" un "muitas noteikumu nesakritības" starp abām robežpusēm. Tas netieši norāda, ka Ziemeļīrijai jāpaliek muitas savienībā, bet tās noteikumi savukārt ierobežos Lielbritānijas brīvību izvēlēties potenciālos sadarbības modeļus ar trešajām valstīm ārpus šīs savienības.
- Trešā prasība liek Londonai "ieviest, aizsargāt un uzturēt" 1998. gadā panāktā miera līguma principus, kas tika panākts pēc asiņainu incidentu pilnām desmitgadēm.
- Ceturtā Īrijas republikas prasība ir saglabāt pārvietošanās brīvību starp abām valstīm jeb tādu kā "mini Šengenas zonu", par kuru galīgā, taču nesaistoša vienošanās panākta vien 2011. gadā.
- Piektā prasība ir iegūt garantiju, ka specifisku robežjautājumu risināšana tiks turpināta arī pēc pirmās sarunu fāzes noslēguma, nevis atlikta tālākā nākotnē.
Visu piecu prasību panākšanai līdz ES valstu līderu samitam palikusi tikai nedēļa. Ja Lielbritānijas valdība nespēs tās apmierināt, "Brexit" sarunas atkal iestigs, apdraudot britu iespēju panākt pēc iespējas izdevīgāku un attiecīgi mierīgāku aiziešanas procesu. Tas nozīmē, ka briti ir ieinteresēti apmierināt īru prasības par spīti politiskajai pretestībai vairākām no tām, ja viņi nevēlas ES pamest bez izdevīga tirdzniecības līguma ar pārējām dalībvalstīm.
