'Brexit' pārejas perioda pieci iespējamie klupšanas akmeņi
Foto: AP/AFP/Scanpix/LETA

Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) nedēļas sākumā noteica tā dēvētā "Brexit" pārejas perioda prioritātes, lai formāli noregulētu savstarpējās attiecības turpmāk. Sarunu vedējs no ES puses Mišels Barnjē (attēlā pa labi), kurš jau līdz šim vadīja "Brexit" sarunas, pirmdien paziņoja, ka ES Lielbritānijai tiek dots īpašs "izņēmuma kārtas piedāvājums", kas ietver arī noteiktus priekšnosacījumus. Britu premjers Boriss Džonsons (attēlā pa kreisi) savukārt jau paspējis šo piedāvājumu skarbi kritizēt, izvirzot savus noteikumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā abu pušu izteikumus, portāls "Politico" izsijājis piecus gaidāmo sarunu punktus, kuros paredzamas asākās domstarpības:

Spēles noteikumi

Galvenās domstarpības abu pušu starpā varētu rasties par tā dēvētajiem spēles noteikumiem jeb to, kādu iekšējo ekonomisko un sociālo vidi nodrošinās Lielbritānija.

ES pārstāvji pauduši bažas par to, ka Apvienotā Karaliste varētu paaugstināt savu konkurētspēju, dotējot uzņēmumus, kā arī pazeminot savu strādājošo apstākļus un vides standartus. Barnjē norādījis, ka tas, vai Lielbritānija turpinās ievērot ES pastāvošās sociālās normas, būs fundamentāli svarīgs faktors, tam, cik dziļas būs ES un Lielbritānijas turpmākās attiecības.

Savukārt Boriss Džonsons pirmdien paziņoja, ka nepastāv nepieciešamība savstarpējās tirdzniecības līgumu saistīt ar ES konkurētspējas, subsīdiju, sociālās aizsardzības, vides vai citu noteikumu ievērošanu vairāk nekā ES ir jāievēro Lielbritānijas noteikumi. Džonsons gan apgalvoja, ka Lielbritānija ES standartus ievēros vai pat tos paaugstinās, taču nepiekritīs to sasaistīšanai ar tirdzniecības līgumu.

Viņa pārstāvis savukārt vēlāk žurnālistiem norādīja, ka atsevišķiem to elementiem Lielbritānija varētu piekrist, kā tas ir ES tirdzniecības līgumā ar Kanādu, taču ne vairāk, raksta "Politico".

Zvejas jautājumi

Sagaidāms, ka gluži kā līdzšinējās sarunās, tā arī turpmākajā diskusijās liela ietekme uz savstarpējo tirdzniecības līgumu būs Eiropas Savienības zvejas nozares pārstāvjiem. ES vēlas, lai tās zivju nozares dalībniekiem, tostarp Latvijas uzņēmumiem, arī turpmāk būtu pieejami britu tirgi un zvejniekiem – ūdeņi – pēc noteiktas kvotu sistēmas, līdzvērtīgi britiem atverot ES dalībvalstu tirgus un ūdeņus.

ES zvejas nozares prasību iekļaušana sarunās par tirdzniecības līgumu varētu būt izteikti neērts jautājums, ņemot vērā, ka Džonsons solījis, ka Lielbritānija neatkarīgi kontrolēs savus krastus.

Tiesa, viņš jau paudis, ka valdība izskatīs vienošanos par zvejas nozares jautājumiem, tomēr uzsvēris, ka šādi noteikumi nebūs fiksēti, bet gan būtu jāpārskata katru gadu no jauna, ikreiz ņemot vērā jaunākos datus, tādējādi kontrolējot, lai "britu zvejas ūdeņi pirmkārt un galvenokārt būtu britu kuģu rīcībā". Tādējādi viņš vēlas līdzīgus noteikumus, kādus jau šobrīd ES ir noslēgusi ar Norvēģiju, Islandi, Fēru salām, ar kurām arī ES ik gadu ved sarunas par kvotām un noteiktām zvejas zonām.

Gibraltārs

ES sarunu vedējs skaidri paziņojis, ka divpusējā tirdzniecības līgumā Gibraltārs netiks iekļauts, un līgumos, kas tiks slēgti attiecībā uz šo pussalu, jebkuram punktam zaļo gaismu būs jādod primāri Spānijai.

Džonsons tikmēr palicis pie paša iepriekš sludinātā un paziņoja, ka Lielbritānija "vedīs sarunas par visu Apvienotās Karalistes ģimeni," kurā iekļaujas arī Gibraltārs.

Pārākā jurisdikcija

Barnjē skaidri norādījis, ka Eiropas Savienības Tiesai jābūt spējīgai "pilnībā pildīt savu lomu" nozarēs, kurās savstarpējās attiecības "izriet no Eiropas likumdošanas pamatiem", kā arī drošības apsvērumu dēļ.

Tikmēr Džonsons iepriekš paudis, ka tirdzniecības līgums ar ES nevar iekļaut "nekādu ES Tiesas jurisdikciju pār Lielbritānijas likumiem". Pagaidām nav saprotams, ko tas nozīmēs turpmākajās sarunās, atzīmē "Politico", jo izstāšanās sarunas cita starpā jau noslēdzās ar abām pusēm saistošu politisko deklarāciju, kurā cita starpā noteikts, ka Eiropas Savienības Tiesa būs spējīga strādāt ES likumdošanas likumiskajos ietvaros.

Tiesa, Barnjē teiktais ietver ne tikai deklarācijā ietverto, bet arī ES Tiesas lomu jebkuras vienošanās drošības aspektā. Attiecīgi ES Tiesas pilnvaras varētu būt jauns strīdus punkts abu pušu sarunās.

Līguma termiņš

Eiropas Savienība, ņemot vērā gūto pieredzi Lielbritānijas izstāšanās sarunās, kurās tieši britu iekšpolitiskās izšķiršanās un strīdi kavēja un vairākkārt piespieda atlikt galīgā līguma apstiprināšanu, arī tagad paudusi bažas, ka noteiktais pārejas periods līdz šī gada 31. decembrim varētu būt nepietiekams savstarpējā tirdzniecības līguma noslēgšanai.

Barnjē uzstāj, ka termiņš ir un paliks "Džonsona izvēle", tomēr "Politico" pareģo, ka sarunas par pārejas perioda gala datuma atlikšanu būs aktuālas vēl ilgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Mišels Barnjē Boriss Džonsons Brexit Eiropas Savienība Gibraltārs Lielbritānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form