Trešdien pieņemtajā dokumentā norādīts uz Baltijas valstu paustajām bažām un pieņemts zināšanai NATO un tās dalībvalstu skaidri paustais apstiprinājums, ka tās arī turpmāk pildīs Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā paredzētās "kolektīvas drošības" saistības.
Eiropas Parlamentā tika skatīti trīs svarīgi politiskie ziņojumi: par NATO lomu Eiropas Savienības drošības arhitektūrā, par Eiropas drošības stratēģiju un par Eiropas kopējo ārlietu un drošības politiku.
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, uzstājoties plenārsēdē, uzsvēra, ka "gan ES, gan NATO jāsaglabā "atvērto durvju" politika visām valstīm, kas atbilst demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību kritērijiem".
Viņaprāt, "tikpat svarīgi ir, ka jaunās ES un NATO valstis jūtas drošas". Pīks izteica nožēlu, ka "NATO Bukarestes galotņu sanāksmē nepiedāvāja dalības rīcības plānu Gruzijai un Ukrainai."
Vairāki EP deputāti atzina, ka NATO lēmums ir stratēģiska kļūda, kas ļauj Krievijai justies, ka tā ar militāriem līdzekļiem var ietekmēt NATO lēmumus par trešo valstu pievienošanos aliansei.
EP pauž atbalstu Eiropas Aizsardzības Ministru padomes izveidošanai un Eiropas drošības stratēģijas atjaunošanai reizi piecos gados, ņemot vērā strauji evolucionējošo pasaules drošības situāciju.
Debatēs par ārlietu ziņojumiem kopā ar Eiropas Parlamenta politisko frakciju deputātiem piedalījās arī ES ārlietu komisāre Benita Ferrero-Valdnere un ES Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jomā Havjērs Solana.
Pēc ziņojuma pieņemšanas Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings tos nosūta citām ES institūcijām, ES dalībvalstīm, kā arī NATO, ANO, EDSO un Eiropas Padomei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
