Presē plaši reklamētā igauņu karaspēka izlūku misija Afganistānā līdzinās kaut kam starp farsu un fiasko, jo britu kareivji, kas vada operāciju, atteikušies no igauņu kolēģu palīdzības, raksta "Eesti Pävaleht".
Pašreiz Afganistānā dienošā otrā izlūkdienesta brigāde paspēja pusotru mēnesi pastrādāt arī ārpus bāzes, turklāt pirmā pavadīja piecus mēnešus bez darba Gelmandas provincē un Kandagarā.
Šobrīd Kandagaras vasaras bāzē izvietotā igauņu vienība HUMINT, kuras pienākumos ir nodarboties arī ar tā saukto cilvēcisko izlūkošanu, jau janvāra vidū ir atbrīvota no pienākumu pildīšanas.
Iemesls ir igauņu un britu izlūku atšķirīgās metodes darbā ar vietējiem avotiem.
Pulkvedis Ians Hantlijs no NATO kontingenta avīzei skaidrojis, ka britu un igauņu kareivji nav varējuši strādāt kopā, jo viņu darba metodes bijušas atšķirīgas. Tajā pašā laikā viņš igauņu kareivjus novērtējis kā pirmklasīgus un labus kareivjus, kuriem var uzticēties.
Kāds cits NATO spēku virsnieks avīzei ieminējies par igauņu kareivjiem trūkstošajām nepieciešamajām profesionālajām iemaņām.
Anonīmi avoti no Igaunijas bruņotajiem spēkiem avīzei norādījuši uz komunikācijas problēmām ar britu kolēģiem.
Vienības HUMINT uzdevums ir komunicēt ar vietējiem iedzīvotājiem, lai iegūtu vērtīgu informāciju un noteiktu iespējamos draudus un to avotus. Avīze norāda, ka britu kareivjiem, no kuriem daudzi prot arī vietējās valodas, ir šajā jomā liela pieredze.
Igauņu vienībā ir tikai viens virsnieks, kurš prot vietējo puštu valodu, turklāt viņš to apguvis, ierodoties Afganistānā.
Šobrīd neviens no Igaunijas amatpersonām nav sniedzis komentāru par šo lietu, taču jau pavasarī bruņoto spēku komandierim Antam Lāneotsam nāksies izlemt, vai igauņu izlūkus no Afganistānas atsaukt.
