Aptauja, kuras rezultāti publicēti piektdien, tuvojoties 200. gadadienai kopš Vaterlo kaujas, liecina, ka trim ceturtdaļām britu nav nekāda vai gandrīz nekāda priekšstata par šo Lielbritānijas vēsturē nozīmīgo notikumu.
Daudzi aptaujātie pauda arī pārliecību, ka šajā kaujā uzvarējuši francūži.
Izvaicājot 2070 respondentus, Nacionālais armijas muzejs konstatējis, ka 73% par vienu no nozīmīgākajām kaujām valsts vēsturē nezina neko vai gandrīz neko.
Uz jautājumu, kas viņiem nāk prātā, kad tiek minēts Vaterlo vārds, 54% aptaujāto vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem nosauca Londonas dzelzceļa staciju, bet 46% - zviedru popgrupas ABBA dziesmu, kas savulaik plūca "Eirovīzijas" uzvaras laurus.
Vaterlo kaujā, kas 1815.gadā notika netālu no Briseles, Velingtonas hercoga komandētā britu un sabiedroto armija deva pēdējo un izšķirošo triecienu Francijas imperatoram Napoleonam.
Tomēr izrādījies, ka tikai 53% britu zina, ka britu armiju tolaik komandējis Velingtons.
Savukārt pārējie 47% aptaujāto bija gatavi uzvarētāja laurus piešķirt 16.gadsimta britu admirālim un pirātam Frensisam Dreikam, Otrā pasaules kara premjerministram Vinstonam Čērčilam, karalim Artūram vai pat Harija Potera gaitām veltīto romānu varonim - burvim Baltusam Dumidoram.
Tajā pašā laikā 14% ir pārliecināti, ka kaujā esot uzvarējis Napoleons.
"Neskatoties uz to, ka Vaterlo kauja ir simbolisks brīdis Lielbritānijas vēsturē, britu sabiedrības zināšanas [par to] ir dramatiski vājas," atzina muzeja ģenerāldirektore Dženisa Marija.