Sākotnēji amatpersonas ziņoja, ka jūras kājnieku uzdevums būs apsargāt ārvalstu diplomātus un citus viesus, tomēr Lielbritānijas diplomātiskās misijas pārstāvis Pols Saiks noraidīja šīs ziņas.
"Viņi nevienu neeskortēja. Kā delegāti nokļūs šeit, tā ir viņu problēma. Viņi neparādījās, tātad viņi ir sarunājuši kaut ko citu," sacīja Saiks.
"Viņi [britu kareivji] būs reģionā, kur notiks inaugurācija, lai nodrošinātu palīdzību afgāņiem," viņš norādīja.
Lidmašīnas ar britu desantniekiem, kas vadīs daudznacionālos miera uzturēšanas spēkus Afganistānā, ceturtdienas vakarā nosēdās Bagramas gaisa bāzē, aptuveni 40 kilometru attālumā uz ziemeļiem no Kabulas.
Afgāņu grupējumi Bonnā vienojās izveidot pagaidu valdību, kas strādās sešus mēnešus un aizstās padzītos talibus. Šī vienošanās paredz arī izvietot daudznacionālos drošības spēkus, ko vadīs Lielbritānija. Pagaidu valdība puštunu līdera Hamida Karzai vadībā darbu sāks sestdien.
Vienlaikus ar šo karavīru grupas ierašanos ANO Drošības padome ceturtdien pilnvaroja daudznacionālos spēkus palīdzēt uzturēt mieru Kabulā. Šos spēkus vadīs Lielbritānija un ASV būs gatava sniegt atbalstu ārkārtas situācijā.
Jaunajiem spēkiem, kuru nosaukums ir Starptautiskie drošības palīdzības spēki jeb ISAF, sākotnēji mandāts izsniegts sešiem mēnešiem un var tikt pagarināts. Uz šiem spēkiem attiecas ANO hartas VII nodaļa, kas pieļauj spēka lietošanu. Šis karaspēka kontingents palīdzēs apsargāt valdības ēkas, lai dotu iespēju jaunajai Afganistānas pagaidu valdībai izdevību izbeigt 22 gadus ilgušo karadarbību.
Taču rezolūcijā nav norādīts karaspēka skaitliskais sastāvs, kas, pēc Lielbritānijas aplēsēm, varētu sasniegt 5 tūkstošus vīru. Kā vienas no pirmajām šajos spēkos piedalīsies NATO valstis - Francija, Turcija, Itālija, Kanāda, Spānija un, iespējams, Vācija. ASV uzņemsies vispārējo vadību konflikta gadījumā un palīdzēs glābšanas darbos ārkārtas situācijā.
Jaunie spēki principā ir paredzēti Kabulai un tās apkārtnei.