Pēc viņa teiktā, Lielbritānija nākamgad plāno ieguldīt fondā 60 miljonu mārciņu (aptuveni 50,6 miljonus latu), taču fondā vienalga saglabāsies 45 miljonu mārciņu (aptuveni 38 miljonu latu) deficīts.
Ministrs skaidroja, ka valstīm beidzot ir "jāpamostas", pretējā gadījumā nepieciešamības brīdī naudas dabas stihiju seku likvidācijai var nepietikt.
CERF lielākās donorvalstis ir arī Zviedrija, Norvēģija un Nīderlande, kas nākamgad plāno fondam atvēlēt attiecīgi 71 miljonu ASV dolāru (aptuveni 35 miljoni latu), 60 miljonus dolāru un 53 miljonus dolāru.
ASV savukārt fondam nākamgad solīja atvēlēt piecus miljonus dolāru (aptuveni 2,5 miljonus latu).
CERF izveidoja ANO pēc postošā cunami Indijas okeānā 2004.gadā.
Šogad fonda līdzekļi izmantoti arī martā notikušā cunami seku likvidēšanai Japānā, zemestrīces seku likvidēšanai Jaunzēlandē, cīņai ar badu Somālijā, kā arī plūdu seku likvidācijai Filipīnās un Pakistānā.
"Šogad pasauli satricināja postošās katastrofas, un jārēķinās, ka arī nākotnē pasaule tādas piedzīvos. Pieredze liecina, ka starptautiskās sabiedrības iespējas reaģēt uz kataklizmām var būt efektīvākas, ja tās apsvērt iepriekš, nevis rīkoties, pamatojoties uz apstākļiem, kā to dara pašlaik," paudis Mitčels.