Lielbritānijas medicīnas žurnālā "British Medical Journal", kas Ziemassvētku numuros parasti pievēršas izklaidējošiem jautājumiem, ir atklāta septiņu plaši izplatītu medicīnas mītu nepamatotība.
Šo mītu vidū ir tādi, ka lasīšana vājā apgaismojumā bojā acis, labai veselībai nepieciešams izdzert astoņas glāzes ūdens dienā un kāju skūšanas dēļ matiņi ataug ātrāk.

Šie mīti aprakstīti pētījumā, kas publicēts žurnāla piektdienas numurā.

Divi ASV zinātnieki izvēlējās septiņus izplatītus uzskatus un meklēja arhīvos pierādījumus to pamatotībai.

Neraugoties uz to, ka presē bieži tiek pieminēta nepieciešamība izdzert astoņas glāzes ūdens dienā, pētnieki šim apgalvojumam neatrada zinātnisku pamatojumu.

Jebkādu pierādījumu trūkums ir aprakstīts pētījumā, kas publicēts ASV psiholoģijas žurnālā "American Journal of Psychology", viņi norādīja.

Pārējie seši mīti ir šādi:

* Lasīšana vājā apgaismojumā bojā redzi. Vairums acu ekspertu uzskata, ka lasīšana nepietiekamā apgaismojumā nevarētu radīt paliekošus bojājumus, taču tā liek samiegt acis, biežāk mirkšķināt un rada grūtības fokusēt skatienu.

* Matiņu skūšana liek tiem ataugt ātrāk un padara tos raupjākus. Skūšana neietekmē matiņu biezumu un to ataugšanas ātrumu, teikts pētījumos. Tomēr rugājiem nav smailo galu, kādi ir neskūtiem matiņiem, tāpēc tie rada raupjuma sajūtu.

* Tītara ēšana izraisa miegainību. Tītara sastāvā gan ir aminoskābe triptofāns, kurš ietekmē miegu un garastāvokli. Tomēr tītara gaļā šīs aminoskābes nav vairāk kā vistas vai maltā liellopu gaļā. Patiesie miegainības iemesli Ziemassvētkos varētu būt pārmērīga ēšana un dzeršana.

* Mēs izmantojam tikai 10% smadzeņu. Šis mīts radās jau 1907.gadā, tomēr izmeklējumos nav konstatēta neviena smadzeņu daļa, kurā nebūtu signālu vai kura būtu pilnīgi neaktīva.

* Mati un nagi turpina augt arī pēc nāves. Šī ideja varētu būt radusies šausmu romānos. Pētnieki skaidro, ka pēc nāves āda izžūst un saraujas, radot iespaidu, ka mati un nagi ir kļuvuši garāki.

* Mobilos telefonus ir bīstami izmantot slimnīcās. Neraugoties uz šo izplatīto uzskatu, pētījumos konstatēts, ka mobilo telefonu ietekme uz medicīniskajām iekārtām ir minimāla.

Pētījumu veica Indianapolisas Regenstrīfa institūta profesora asistents Ārons Kerols un Indianas Univeristātes Medicīnas skolas zinātniskā līdzstrādniece Reičela Vrīmena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!