'Brīvība nav par brīvu'. Gads kopš iebrukuma Ukrainā. Teksta tiešraides arhīvs 

Kopumā Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmā gadadiena līdz šim brīdim aizvadīta mierīgi bez redzamām Krievijas provokācijām vai darbībām, par ko iepriekš bažījās Ukrainas amatpersonas. Ukrainā piektdien notiek piemiņas akcijas karā bojāgājušajieem. Visā pasaulē – akcijas Ukrainas atbalstam. ANO Ģenerālā asambleja šodien pieņēma rezolūciju ar aicinājumu izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas. ASV paziņojušas par jaunu militārā palīdzības paketi divu miljardu dolāru vērtībā. Tajā ietilpst ļoti nepieciešamā 155 mm artilērijas munīcija un HIMARS raķetes. Savukārt Polija ir nodevusi Ukrainai pirmos četrus “Leopard 2” tankus, kas jau ieradušies Ukrainā.

Paldies, ka šodien bijāt ar mums! Lai piepildās Ukrainas prezidenta vārdi par to, ka šis būs uzvaras gads! Teksta tiešraidi šodien noslēdzam un turpinām sekot notikumiem ikdienas formātā. Slava Ukrainai!

Te var redzēt “Delfi” TV iebrukuma gadadienai veltīto pārraidi: https://www.delfi.lv/video/raidijumi/delfi-tv-specializlaidums-kara-gads-pilns-ieraksts.d?id=55273962

Savukārt te eksperti vērtē septiņus karas scenārijus: https://www.delfi.lv/delfi-plus/interaktivie-stasti/krievijas-kara-ukraina-septini-iespejamie-scenariji.d?id=55273278

Atgādinām ka uz gada svarīgākajiem kara notikumiem hronoloģiskā secībā var atskatīties šeit. https://www.delfi.lv/delfi-plus/interaktivie-stasti/iebrukuma-gads-laika-linija.d?id=55274552

Vairāk nekā 30 pasaules zvaigznes iebrukuma gadadienā paudušas atbalstu Ukrainai. https://twitter.com/by_Ukraine/status/1629128183101652992

Šis bija pirmais zināmais video, kur fiksēts T-90M iznīcināšana. https://www.delfi.lv/news/arzemes/unikala-video-fikseta-krievijas-modernaka-tanka-t-90m-iznicinasana-pie-bahmutas.d?id=55040874

Severodonecka bija viena no vietām, kur notika sīvas cīņas vēl pirms uzmanības centrā nonāca Bahmuta. https://www.delfi.lv/news/arzemes/video-amerikana-ieskats-sivaja-kauja-par-severodonecku.d?id=54465862

Ukrainā bojā iet arī augsta ranga Krievijas virsnieki. Te viens no viņiem. https://www.delfi.lv/news/arzemes/nesaudzeja-personalsastavu-kas-zinams-par-ukraina-likvideto-krievu-generalmajoru-kutuzovu.d?id=54433502

Zviedrija uz Ukrainu plāno nosūtīt līdz 10 "Leopard 2" tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Militārais aprīkojums tiks piegādāts kā daļa no 11. aizsardzības atbalsta paketes, un tajā būs iekļautas "HAWK" "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēmas. "Zviedru tanki pastiprina "Leopard 2" ieguldījumu, ko sniedz citas Eiropas valstis," teikts valsts valdības paziņojumā. "Atbalsta koordinēšana turpinās ar starptautiskajiem partneriem, kas dāvina "Leopard 2" vai citus tankus." Zviedrijas aizsardzības ministrs Pals Jonsons piebilda, ka karš Ukrainā ir intensīvā fāzē un Zviedrija "darīs visu iespējamo, lai nosūtītu šo [militāro palīdzību] pēc iespējas ātrāk". (Sky News)

Turpinot par Bilahorivku https://www.delfi.lv/news/arzemes/video-ka-izskatas-okupantu-sagraves-vieta-pie-bilahorivkas.d?id=54366414

Bilahorivkas vārds ieies vēsturē. Kā Krievijas spēki spītīgi vairākas reizes pēc kārtas centās šķērsot upi. https://www.delfi.lv/news/arzemes/bilahorivkas-galasmasina-ka-ukraini-sagrava-okupantu-planus-siverskijdonecas-krastos.d?id=54343784 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lielie-zaudejumi-pie-bilohorivkas-krievija-rada-katastrofas-apjausmu-zino-laikraksts.d?id=54350556

Latvijas pašvaldības pērn Ukrainas bēgļiem palīdzējušas 57 725 178 eiro apmērā, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aprēķini.

Ukraina noteikti gūs virsroku cīņā ar Krieviju, piektdien vizītē Tallinā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Brīvība nav par brīvu. Mums par to jācīnās katru dienu," preses konferencē uzsvēra Stoltenbergs. "Šodien tā ir ukraiņu tauta, kas drosmīgi cīnās par savu brīvību. Un, par spīti tumšam izmisuma un iznīcināšanas gadam, tās apņēmība un drosme noteikti gūs virsroku," sacīja Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs. Viņš brīdināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "nav atteicies no saviem mērķiem". "Viņš vēlas citādu Eiropu, kur Krievija var diktēt, kas jādara kaimiņiem. Viņš negatavojas mieram, viņš gatavojas tam, ka būs vairāk kara. Tāpēc mums Ukrainai jādod tas, kas tai vajadzīgs, lai uzvarētu," sacīja Stoltenbergs. (LETA)

T-90M ir modernākais Krievijas spēku rīcībā esošais reāli bruņojumā esošais tanks, tāpēc tā iznīcināšana bija liela ziņa. https://www.delfi.lv/news/arzemes/ukraina-iznicinats-modernakais-krievijas-tanks-t-90m.d?id=54315256

Runājot par kreisera “Moskva” nogremdēšanu un ko tas liecina par Krievijas floti. https://www.delfi.lv/video/raidijumi/komandcentrs/moskva-nogremdesana-atklaj-pratam-neaptveramu-bardaku-krievijas-flote-saka-viceadmiralis-zeibots.d?id=54263270

Aprīļa beigas: “Azovstaļ” joprojām turas. https://www.delfi.lv/news/arzemes/videohronika-azov-divi-menesi-skarbas-kaujas-par-mariupoli.d?id=54296914

Padomju pieminekļu demontāža pēc iebrukuma sākuma kļuva aktuālākā nekā jebkad iepriekš. https://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-kijiva-demonte-draudzibu-ar-krieviju.d?id=54285594

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins raksturoja Krievijas iebrukumu Ukrainā kā "vissteidzamāko apdraudējumu Eiropas drošībai" kopš Otrā pasaules kara. "Šodienas gadadiena ir iespēja visiem, kas tic brīvībai, noteikumiem un suverenitātei, no jauna apņemties atbalstīt Ukrainas drosmīgos aizstāvjus ilgtermiņā - un atgādināt, ka Krievijas kara likmes sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām," viņš sacīja. (Sky News)

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi Ukrainas atbalstam ir saziedojuši 38 miljonus eiro, vēsta labdarības organizācija "Ziedot.lv". Vislielākais palīdzības apjoms ir novirzīts Ukrainas aizstāvju atbalstam. Aizsardzības mērķim izlietots 21 miljons eiro, humānai palīdzībai un medicīniskās palīdzības sniegšanai Ukrainā ir izlietoti 14,6 miljoni eiro, Kara bēgļu no Ukrainas atbalstam sabiedrība ir saziedojusi 2,4 miljonus eiro.

Savā "Instagram" profilā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis šodien ieradies Kijivā. "Mēs kopā apciemojām Ukrainas karavīrus, kuri pēc kaujā gūtajiem ievainojumiem ārstējas Kijivas slimnīcā. Paldies par jūsu nesavtīgo Ukrainas aizsargāšanu! Veseļojaties! Paldies arī mūsu medicīnas darbiniekiem, kuri 24/7 aprūpē un glābj mūsu cilvēku dzīvības." View this post on Instagram A post shared by Володимир Зеленський (@zelenskiy_official)

Ralfs Eilands “Delfi TV” speciālizlaidumā “Kara gads” atceras – kad jauca okupācijas pieminekli, kāda kundze televīzijas tiešraidē asarām acīs teica: “Labi, ka ir tas karš, jo citādi mēs nebūtu saņēmušies.” Viņa sacījusi paldies ukraiņiem, ka aizstāvas un rāda, kas ir jādara. Arī Eilands var teikt līdzīgi – paldies ukraiņiem, ka aizstāvas, un parāda, kas ir cīņa par brīvību.

Atbalsta iniciatīvas nav apstājušās – kara sākumā šķita, ka esi tāds sabijies, izmisis, brīžiem arī dusmīgs, nezināji, kur likties, – man arī bija tāda sajūta –, un tad es sapratu, ka vajag to enerģiju ielikt koncertu organizēšanā, “Delfi TV” speciālizlaidumā “Kara gads” saka mūziķis un aktīvists Ralfs Eilands. Par šī gada atbalsta koncertu viņš saka, ka pēc koncerta pirms gada ik pa laikam kāds viņam teicis, ka vajag vēl vienu.

Gada svarīgākie kara notikumi atsaucami atmiņā arī šajā laika līnijā. https://www.delfi.lv/delfi-plus/interaktivie-stasti/iebrukuma-gads-laika-linija.d?id=55274552

Kaujas ielenktajā Mariupolē un “Azovstaļ” rūpnīcā ir viena no traģiskākajām kara lappusēm. Šī raidījuma ieraksta brīdī līdz “Azovstaļ” pretestības beigām ir vēl mēnesis. https://www.delfi.lv/video/raidijumi/komandcentrs/azov-zina-ka-gusta-vinus-nenems-tadel-cinisies-lidz-pedejam-paredz-nbs-kapteinis-slaidins.d?id=54244860

Par Krievijas karavīru zvērībām. https://www.delfi.lv/news/arzemes/alkoholiku-berni-vergi-un-zonderkomandas-kas-pastradaja-zveribas-buca.d?id=54239520

“Ilgstoša kara pamatā ir industriālā bāze, bet Krievijā tā nav bezgalīga. Šobrīd mēs redzam, ka virknei ieroču ir redzams trūkums, bet to mēs varēsim izmantot tikai tad, ja mēs kā Rietumi turpināsim atbalstīt un arī mūsu industriālās iespējas tiks pieaudzētas. Mums tas ir daudz vieglāk nekā Krievijai, bet tur ir jābūt politiskai gribai, laikam un finansēm. Es sliektos domāt, ka šādā veidā Krievija nevarēs izturēt pārāk ilgi, ne tik daudz cilvēku resursu dēļ, bet militārās industrijas un viņu krājumu dēļ," NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts atbild uz jautājumu par to, cik ilgi varētu turpināties karš.

Ukrainu atbalstošs aktīvists Serbijā pie Krievijas vēstniecības Belgradā atnesis "nāves kūku". Cedomiru Stojkoviču sagaidīja policija, kas apsargāja ēku, kad viņš ieradās ar kūku, uz kuras bija galvaskauss un kura bija izrotāta tā it kā būtu aptraipīta ar asinīm. https://www.delfi.lv/news/arzemes/aktivists-belgrada-pie-krievijas-vestniecibas-atved-naves-kuku.d?id=55279128

“Tas, kas šobrīd juridiski paliek bez iztiesāšanas, ir, kā saka, “noziegumu māte”. Visi kara noziegumi ir iespējami tikai tad, ja kāds dod rīkojumu saviem bruņotajiem spēkiem. Šajā gadījumā tas ir prezidents Putins, kurš deva rīkojumu iebrukt Ukrainā un veikt visas tās darbības, ko mūsu parlaments nodēvēja par genocīdu. Starptautiskajam tribunālam būtu jāiztiesā šis “noziegumu noziegums," ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā "Delfi" skaidro, kāpēc ir nepieciešams starptautiskais tribunāls Krievijas noziegumu iztiesāšanai.

“Katrai amatpersonai ir savs žanrs, es pieturēšos pie sava žanra un Kola kungs pieturēsies pie savējā“, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) komentē to, vai arī viņš veltīs asus vārdus Krievijas pārstāvjiem, piedaloties ar viņiem vienā pasākumā. Atgādinām, kas Rihardam Kolam (NA) bija sakāms Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) parlamentārā asamblejā. https://www.delfi.lv/news/national/politics/kols-ar-slaveno-teicienu-par-krievu-kara-kugi-pasuta-krievijas-edso-delegaciju-plkst-2115.d?id=55275244

Atmiņās par dažādām šī gada laikā notikušām atbalsta akcijām Ukrainai kavējas "Fonoklubs". https://twitter.com/FonoKlubs/status/1629087196387938305

Uz jautājumu par to, vai Latvija ir lielākā drošībā tagad nekā pirms gada, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts atbild: “Ir. Bet pie tā katru mirkli ir jāstrādā. Ir lietas, kas gājušas uz priekšu: NATO klātbūtnes palielināšana, mūsu pašu aizsardzības spēju stiprināšana. Bet tur vēl daudzi darbi jādara. Tas ir tāds piesardzīgs “jā“, jo mirklī, kad mēs apstāsimies, šī drošība var samazināties. Jo stāvoklis ir un būs bīstams”.

"Glāze pustukša vai puspilna. Var vienmēr vēlēties vairāk, bet arī finanšu un kovid krīzēs bija jāpaiet mēnešiem, lai Eiropa reaģētu. Pēc 24. februāra Eiropa reaģēja uzreiz,” runājot par Eiropas vienotību kara priekšā un atbalstu Ukrainai, pauž Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P).

https://twitter.com/DelfiLV/status/1629096708645724160

Ukrainas lielākā enerģētikas uzņēmuma “Naftogaz” vadītājam Oleksijam Černiševam ir ambiciozs plāns 2023. gadam – izvairīties no dabasgāzes importa un palielināt vietējās ražošanas apjomus pat Krievijas iebrukuma apstākļos, vēsta aģentūra “Bloomberg”. Ja Ukrainai tas izdosies, tad šis būs pirmais tāds gadījums valsts vēsturē.

Deviņu gadu laikā kopš Krimas aneksijas Krievijas okupācijas režīms par prioritāti izvirzījis atbrīvoties no uzspiestajai varai nelojāliem iedzīvotājiem, kuri nepieņem okupāciju. Represijas vislielākajā mērā vērstas tieši pret Krimas tatāru tautu, Krimas pamatiedzīvotāju situāciju Krimā intervijā “DelfiTV” raksturoja Krimas tatāru politiskais līderis Refats Čubarovs.Taču viņš uzsvēra, ka Krimas tatāri turpina aktīvi paust savu nostāju pret notiekošo dzimtenē, par spīti represijām. Daudzi protestē pie tiesu ēkām, kur pretlikumīgi tiesā viņu līdzcilvēkus, nebaidās piedalīties dažādos starptautiskos pasākumos un doties simboliskās demonstrācijās, demonstrējot nepakļāvību un nepadošanos.“Tas atstāj lielu efektu. Sabiedrībā, kur valda totāla okupantu kontrole, der jebkas. Ziniet, kā Padomju laikos, kad Rīgas iedzīvotājs Rīgas centrā piegāja pie Brīvības pieminekļa, rokās turot ziedus aizliegtā Latvijas karoga krāsās. Tam bija bumbas sprādziena efekts. Kaut kas līdzīgs notiek Krimā. Jebkuranepakļaušanās demonstrācija paceļ cilvēku garu,” sacīja Čubarovs.“Krimā ir augsts pretošanās potenciāls. Šī pretošanās paliks arvien redzamāka, kad Ukrainas bruņotie spēki tuvosies Krimas pussalas administratīvajām robežām,” prognozēja Čubarovs.

Pretuzbrukums būs, raksta Ukrainas aizsardzības ministrs. “Būs pretuzbrukums. Mēs pieliekam visas pūles, lai to sagatavotu un nodrošinātu,” savā “Facebook” lapā raksta ministrs Oleksijs Rezņikovs. Pirms gada Ukrainai bija sarežģīti saņemt nopietnus ieročus, bet tagad Rietumu valstis redz, ka Ukraina ir “Eiropas vairogs austrumos”, viņš skaidro. “Mēs ieejam jaunā periodā. Ar jaunu uzdevumu – uzvarēt. Pirms gada daudzi gaidīja, ka Ukrainas pēc dažām nedēļām nebūs. Viss ir mainījies. Tagad galvenais jautājums dienas kārtībā – kāda būs Ukrainas uzvara? Atbilde ir vienkārša. Uzvara – tā ir visu mūsu teritoriju atbrīvošana 1991. gada robežās un Krievijas draudu likvidēšana,” tā Rezņikovs.

Aprīļa sākums. Foto no Bučas satricināja visu pasauli. https://www.delfi.lv/news/arzemes/foto-sausmas-un-zveribas-buca-un-irpina.d?id=54215332

https://twitter.com/delfilv/status/1629079950710939652?s=46&t=JkMCzzDAArlWY74rhJqHQg

Okupantu atkāpšanās no Ukrainas ziemeļiem atklāja šausmas, kas notikušas ieņemtajās teritorijās. https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-orda-buca-atkartojusi-zacistku-sistematiski-noslepkavojusi-simtiem-civiliedzivotaju.d?id=54209662

Pulksten 14.10 studijā atgriežas Olga Dragiļeva – pārraidām žurnālistes sarunu ar Krimas tatāru Medžlisa jeb tautas kongresa līderi Refatu Čubarovu.

Krievijas spēku rokās kara sākumposmā nonāca arī Čornobiļas AES. https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-karaviri-rakusi-ierakumus-cornobilas-aes-radioaktivaja-zeme.d?id=54204626

Labā ziņa ir, ka ASV ir sapratuši, ka Ukrainas uzvara nozīmē vairāk un lielākas ieroču piegādes, ne tikai tik daudz, lai noturētu fronti, intervijā "Delfi" norāda Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) savukārt uzsver, ka vizītē Kijivā saņēmis sarakstu no Zelenska ar konkrētu uzskaitījumu, kādu militāro palīdzību Ukraina vēlētos no mums. "Caur to, ka mums ir bijusi taisnība par to, kas ir Krievija, mums ir ļoti nopietni augusi autoritāte lielo valstu acīs un mēs tās varam vadīt ar savu piemēru," viņš norāda.

Krievija aizvada sarunas ar Ķīnas ražotāju par 100 dronu iegādi. Piegāde plānota aprīlī, ziņo Vācijas medijs "Der Spiegel". https://www.delfi.lv/news/arzemes/der-spiegel-kinas-kompanija-apsver-krievijai-sutit-kaujas-dronus.d?id=55278498

Valsts prezidents Egils Levits intervijā "Delfi" uzsver, ka pēdējā gada laikā esam atbrīvojušies no daudziem padomju okupācijas simboliem, kā tā dēvētais "okupeklis", un fiziski esam drošībā. Vienlaikus ir vairāk jārūpējas par mūsu prātu aizsardzību pret Krievijas izvērsto informatīvo karu. "Publiskajā telpā mums visiem ir jārunā valsts valodā, jo tā ir kopēja valoda, kas mūs visus vieno," viņš uzsver.

https://twitter.com/DelfiLV/status/1629084145933492230

Itālijas premjerministre Džordža Meloni piektdien izteikusies, ka brīvā pasaule ir parādā ukraiņiem, kuri cīnās par Eiropas vērtībām. "Ukraina nav un nebūs viena, jo tā aizstāv arī brīvības un demokrātijas vērtības, no kurām dzimusi Eiropas identitāte," sacīja Meloni, kura šonedēļ apmeklēja Ukrainu. (LETA)

Šobrīd vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas nākamais mēģinājums iekarot vairāk Ukraina teritorijas jau ir sācies. Tomēr tā, acīmredzot, nav guvusi mācību no līdz šim pieļautajām kļūdām, un uzbrukums jau pirms īsti sācies, buksē. Tikmēr Ukrainas nākamo pretuzbrukumu NBS pārstāvis Slaidiņš prognozē pavasarī, bet tā virzienu – valsts dienvidos Zaporižjas apgabalā.

Ironiskā kārtā par veiksmīgāko Krievijas operāciju visa gada laikā var uzskatīt tās atkāpšanos no okupētās Herosnas. Kaut publiskās liecības ļāva minēt, ka tur Dņepras rietumu krastā slazdā varētu nonākt pat 30 000 Krievijas karavīru, viņi "pa kluso" tika evakuēti vairāku nedēļu garumā. Ukrainas karavīri pilsētā ienāca bez asām kaujām, bet Krievijai izdevās saglabāt spēkus kara turpināšanai.https://www.delfi.lv/video/raidijumi/kara-gads-saruna-ar-nbs-majoru-slaidinu-video-tiesraide.d?id=55273962

Rudenī pirms straujās okupantu patriekšanas no Harkivas apgabala, Ukraina ļoti veiksmīgi izvērsa informatīvo karu, publiski signalizējot, ka pretuzbrukums notiks nevis tur, bet valsts dienvidos. "Jautājums, kur bija Krievijas izlūkošana, viņi to vienkārši nogulēja," par nākamo pagrieziena punktu karā, norāda Slaidiņš.

Polija piegādājusi Ukrainai pirmos Vācijā ražotos kaujas tankus "Leopard 2", piektdien vēsta Polijas ziņu aģentūra PAP.https://www.delfi.lv/news/arzemes/agentura-polija-piegadajusi-ukrainai-pirmos-tankus-leopard-2.d?id=55278384

Jūnijā Ukraina saņēma pirmās HIMARS raķešu sistēmas no Rietumiem – tās būtiski mainīja kara gaitu. Krievijas virzība uz priekšu apsīka, bet ukraiņi varēja pamazām sākt atgūt okupētās teritorijas. HIMARS bija izšķiroša loma Krievijas apgādes ceļu sagraušanai, faktiski spēlējot izšķirošo lomu Hersonas atgūšanā, "DelfiTV" studijā sacīja Slaidiņš.

Dānija ir "atvērta" idejai nosūtīt uz Ukrainu iznīcinātājus, paziņojis valsts aizsardzības ministrs. "Es neizslēgšu, ka kādā brīdī var būt nepieciešams aplūkot iznīcinātāju piegādes [Ukrainai]," valsts raidorganizācijai DR sacīja Troels Lunds Poulsens. (Sky News)

Marta beigās Krievijas spēki Ukrainā jau bija tā “aplauzuši zobus”, ka medijos parādījās informācija par to, ka Putins atteicies no mērķa ieņemt Kijivu. Drīz pēc tam sekoja Krievijas spēku atkāpšanās no Kijivas apkārtnes un Ukrainas ziemeļiem. https://www.delfi.lv/news/arzemes/kijivas-ienemsana-vairs-nav-putina-merkis-raksta-wsj.d?id=54166670

Savukārt Rietumos turpina apspriest potenciālas iznīcinātāju piegādes Ukrainai. Apvienotā Karaliste cenšas panākt, ka Rietumi piegādā modernus iznīcinātājus Austrumeiropas sabiedrotajiem, kuri pēc tam varētu dāvināt Ukrainai savas padomju laika lidmašīnas. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless piektdien sacīja, ka šāda lēmuma īstenošana ļaus Ukrainai iegūt vairāk iznīcinātāju "MiG 29" vai "Su-24", lai aizstāvētos pret Krievijas agresiju. (Politico)

Pentagons Krievijas iebrukuma gadadienā paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai divu miljardu dolāru vērtībā, ziņo UNIAN. Tajā ietilpst bezpilota lidaparāti, līdzekļi pret droniem, kā arī artilērijas munīcija (tostarp raķetes HIMARS sistēmām).

"Mariupole ieies pasaules vēsturē," uzskata Slaidiņš. Salīdzinoši nelielajā piejūras pilsētā četras Ukrainas spēku brigādes vairākus mēnešus pretojās Krievijas iebrucēju pārspēkam, ļaujot pārējai valstij labāk sagatavoties aizstāvībai. Tikmēr Krievija šeit kārtējo reizi izrādīja politisko un propagandas mērķu pārsvaru pār militārajiem – daudz efektīvāk būtu bijis šo pilsētu bloķēt un koncentrēties citiem uzbrukumiem. To paredz arī oficiālā Krievijas militārā doktrīna – neiesaistīties ielu kaujās pilsētu teritorijā. Tomēr "Azov" bataljona mājvietas militāra ieņemšana Krievijas politiķiem šķita pārāk "vērtīgs" mērķis.

Viens no kara sākumposma "lūzuma punktiem" bija Ukrainas varasiestāžu lēmums masveidā apbruņot Kijivas iedzīvotājus, izdalot ap 20 000 automātisko ieroču. "Viņi Bučas un Irpiņas virzienā Krievijas elites vienībām iedzina diezgan lielu respektu. Lēmums bija interesants, bet tas "nospēlēja" – liels iedzīvotāju skaits, kuri veido slēpņus un šauj mugurā iebrucējiem," norādīja Slaidiņš.

Pulksten 13 žurnālists Ansis Īvāns ar NBS majoru, Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu apspriež kara gaitu gada garumā – svarīgākos "lūzuma" brīžus, kas izmainīja militāro situāciju frontē, ļaujot Ukrainas aizstāvjiem pāriet pretuzbrukumā.https://www.delfi.lv/video/raidijumi/kara-gads-saruna-ar-latvija-dzivojosajiem-ukrainiem-video-tiesraide.d?id=55273962

Latvijas ukraiņu kongresa līdere Jana Streļeca “DelfiTV” atzīst – katra reize, kad Rietumvalstis Ukrainai piegādā spēcīgākus ieročus, tankus, ļauj Ukrainai uzelpot. “Ticam Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un Rietumu atbalstam, un šajā ziņā varam būt absolūti droši,” viņa mudina. Uz jautājumu, ko cilvēki visbiežāk pārprot, runājot par Krievijas agresiju pret Ukrainu, Streļeca uzsver – apzīmējumam “Krievijas atbalstīti separātisti” ir jāizzūd. “Tas ir jāaizmirst. Ir tikai krievu algotņi! Tāpat šis nav tikai Putina karš – šis ir Krievijas karš ar visām sekām no tā.” Studijas viesi, ukraiņi, piekrīt – ir ļoti svarīgi mācīties atpazīt Krievijas “propagandas pirkstu” jebkurā informācijas plūsmā. Savukārt cerības, ka pati Krievijas tauta atmodīsies, vērtējama kā niecīga, jo vieglāk ir melot pašiem sev, nekā atzīt, ka esi daļa no tik milzīga ļaunuma

Krievijas izplatītākais kaujas tanks bija T-72B3, kurš, tāpat kā citi Krievijas tanki, izrādījās neaizsargāts pret Rietumu prettanku raķetēm “Javelin” un NLAW. https://www.delfi.lv/video/raidijumi/komandcentrs/krievijas-t-72-tanks-ukraina-parada-ka-nav-tik-bistams-un-efektivs-secina-pulkvedis-pudans.d?id=54156588

Un te arī Andra Kārkluvalka atmiņas par to, kā sākās iebrukums un “Delfi” darbs 24. februāra naktī. “Nedēļā pirms vispārējās invāzijas sākuma nepārtrauktu nemieru uzturēja Krievijas paziņojumi, kuri gatavoja Krievijas sabiedrību un formālo pamatu tūlītējam iebrukumam. Par ikvakara rutīnu tobrīd jau bija kļuvusi ar Ukrainas politiku un militāro sfēru saistītu kontu pārlasīšana "Twitter". Šaubas par jaunu iebrukumu tobrīd vairs nebija, nezināmais bija tikai laiks un apmērs. Trešdienas vēlā vakarā militārie konti izteica skopas, bet konkrētas norādes, ka "kaut kas notiek". Tas neļāva aiziet gulēt, un pēc stundām sekoja arī Volodimira Zelenska brīdinājums krieviem, ka ukraiņi aizstāvēsies, bet vēl pēc tam tika slēgta gaisa telpa. Tas apliecināja, ka iebrukums jau ir nenovēršams. Tobrīd sagatavojos sākt teksta tiešraidi. Dažas stundas bija relatīvs klusums, kuru pārtrauca agresorvalsts līdera paziņojums un pirmās ziņas par raķešu triecieniem. Zvanīju kolēģim Ansim Īvānam un sākām teksta tiešraidē ziņot par vērienīgo zvērību gaitu. Pirmās, šķiet, trīs diennaktis nevienam no mums īsti atslēgties no tās neizdevās pat tad, kad maiņās pieslēdzās citi kolēģi.”

Irina Pasečnaja, kura pērn martā pameta mājas kara plosītajā Harkivā un kopā ar meitu un mammu atbrauca uz Latviju, atzīst - pirmie mēneši bija ļoti grūti, bija milzīgs stress, apjukums, neziņa un viņas daudz raudājušas."Tad es nolēmu, ka kaut kas jādara, un nolēmu mācīties latviešu valodu. Kad atbraucu, zināju tikai "labdien" un "paldies". Kad biju stresā, mācījos latviešu valodu. Arī mana meita ļoti labi runā latviski, mācās latviešu skolā. Man gribas runāt latviski, jo jūs jau saprotat, kāpēc man negribas runāt krieviski," "DelfiTV" ēterā latviski stāsta ukrainiete.  Viņa norādīja, ka Latvijā cilvēki ļoti daudz palīdz viņai un viņas ģimenei ar mājokli, apģērbu un visu pārējo. Arī citi raidījuma dalībnieki pauž pārsteigumu, cik labsirdīgi var būt cilvēki, atverot savas durvis svešiniekiem un daloties ar visu."Viņi sāka mūs mīlēt, pirms vēl bijām ieradušies un iepazinušies," par uzņemšanu Latvijā papildina mūziķis Edgars Vilcāns.https://www.delfi.lv/video/raidijumi/kara-gads-saruna-ar-latvija-dzivojosajiem-ukrainiem-video-tiesraide.d?id=55273962

Kādu brīdi par vienu no Ukrainas pretestības simboliem kļuva traktori, kas velk sagrābto Krievijas spēku militāro tehniku. https://www.delfi.lv/news/arzemes/ukrainis-praktiskais-ko-zemniekam-darit-ar-krievu-tanku.d?id=54150716

Pie Krievijas vēstniecības Vācijas galvaspilsētā Berlīnē izvietots Ukrainā iznīcināts okupantu tanks. https://twitter.com/NKurmayer/status/1629037295000076288

Šonedēļ Ķīnas ārlietu ministrs tikās ar Putinu, un tas kļuva par nu jau kārtējo simbolu tam, ka Pekina un Maskava, neraugoties uz Ķīnas mēģinājumiem sevi pasniegt kā neitrālu, kļūst vienotākas. Tāpat Ķīna nākusi klajā ar miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā. Šajā plānā iekļauti vairāki punkti un interpretācijas par starptautisko situāciju, kādas regulāri paudusi Maskava, liekot apšaubīt ne tikai Ķīnas kā vidutājas leģitimitāti, bet arī to, vai šis patiesībā nav Krievijas miera plāns, kas maskēts Ķīnas karoga toņos. (Toms Ģigulis, "Delfi" ārzemju ziņu žurnālists). https://www.delfi.lv/news/arzemes/kina-nak-klaja-ar-miera-planu-kara-izbeigsanai-ukraina.d?id=55276826

Droši vien katram no mums ir atmiņas, kā ziņas par iebrukumu mūs sasniedza pagājušā gada 24. februāra rītā, un kā turpmākās dienas pagāja sekojot notikumiem. Ņemot vērā pieaugošo spriedzi un Rietumu ziņojumus par draudošo uzbrukumu, “Delfi” ārzemju ziņu komanda jau kādu laiku naktīs atstāja ieslēgtus tālruņus un sadalīja maiņas, kurš pieskatīs ziņu plūsmu, lai nepalaistu garām draudošo iebrukumu. 23. februāra vakarā ziņām sekoja Andris Kārkluvalks, kurš jau naktī sociālajos medijos sāka pamanīt arvien vairāk norādes, ka X stunda tuvojas un palika nomodā līdz sagaidīja ziņas par pirmajiem sprādzieniem, un Putina paziņojumu par “speciālās militārās operācijas” sākumu neilgi pirms pieciem rītā. Savukārt Ansis Īvāns atceras: “Ap pieciem rītā zvanīja telefons, es jau nojautu, kāpēc. Andris bez liekiem ievadiem paziņoja, ka iebrukums ir sācies. Lai netraucētu mājiniekus, pēc brīža jau ar divriteni steidzos uz biroju, paralēli zvanīdams ziņu nodaļas vecākajam redaktoram Jānim Bagātajam, lai sāktu pielāgot redakcijas darbu krīzes apstākļiem. Satraukums par notiekošo bija milzīgs, bažas, ka var sekot kiberuzbrukumi, interneta un sakaru traucējumi, bet vienlaikus arī apziņa, cik svarīgi ir nekavējoties sākt ziņot par notiekošo.”

Lielbritānijas ekspremjers Boriss Džonsons ir paziņojis, ka Ķīna pieļaus "vēsturisku kļūdu", ja tā piegādās Krievijai ieročus. Tāpat viņš mudināja Apvienoto Karalisti "lauzt ledu" un kļūt par pirmo valsti, kas piegādās Ukrainai iznīcinātājus. https://www.delfi.lv/news/arzemes/dzonsons-aicina-lielbritaniju-piegadat-ukrainai-iznicinatajus-un-bridina-kinu.d?id=55277934

Gadu pēc kara sākuma noskaņojums Ukrainas sabiedrībā ir dažāds. Daļai ukraiņu piezogas depresīva un apātiskā sajūta, jo visi saprot, ka nav zināms, cik ilgi karš vēl turpināsies, un šī neziņa ir vissarežģītākā. Vienlaikus civiliedzīvotāji arī ir iemācījušies pakārtot dzīvi laika "logiem", kad ir pieejama elektrība, komunālie pakalpojumi, "DelfiTV" speciālizlaidumā situāciju raksturo bērnu ārste Dana Isarova. Mūziķis Edgars Vilcāns, kurš pērn martā pārcēlās no Kijivas uz Rīgu, atzīst, ka ir cilvēki, kurus karš ir izmainījis, tomēr daudzi cenšas saglabāt pozitīvu skatījumu uz dzīvi un tomēr ir cerība, ka jau drīz karš var beigties. Savukārt Latvijas Ukraiņu kongresa līdere Jana Streļeca uzsver – karš ilgst jau vairāk kā deviņus gadus un piezogas nogurums, taču ļauties sērām varēs tikai tad, kad karš būs uzvarēts.

Pulksten 12, lai parādītu Latvijas mediju vides nedalāmu vienotību Ukrainas atbalstam, "Delfi TV" vienlaikus ar citām televīzijām, radio stacijām un elektroniskajiem medijiem atskaņo Ukrainas valsts himnu.https://www.delfi.lv/video/raidijumi/kara-gads-saruna-ar-latvija-dzivojosajiem-ukrainiem-video-tiesraide.d?id=55273962

9. martā Krievijas apšaudē cieta Mariupoles dzemdību nams. https://twitter.com/OlenaIvantsiv/status/1501603358687256581

https://www.delfi.lv/kultura/news/music/noklausies-katrina-gupalo-izdod-jaunu-dziesmu-un-aicina-ziedot-ukrainu-aktierim-snaiperim.d?id=55277718

https://www.delfi.lv/news/arzemes/zelenskis-mes-neliksimies-miera-kamer-krievu-slepkavas-nesanems-pelnito-sodu.d?id=55277806

https://twitter.com/DelfiLV/status/1629048425957232640

Jau no pulksten 4.50 Ukrainas atbalstītāji darināja plakātus, lai kopā dotos pie Brīvības pieminekļa, kur no pulksten 10 līdz 11 risinājās mītiņš “Bez Tevis nav uzvaras!”.https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-rita-agruma-top-plakati-ukrainas-atbalsta-mitinam.d?id=55277512

Ukrainas noturības pamats ir cilvēki, raksta Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs. “Parasti cilvēki. Parasti varoņi. Starp mums. Ierindā ar mums,” tā Zalužņijs. “Deviņos kara gados kļuvām stiprāki par betonu un tēraudu, jo mēs atceramies Doneckas lidostas un “Azovstaļ” nepielūdzamību.” https://t.me/CinCAFU/382

Polija pastiprina drošības pasākumus uz robežas ar Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, ceturtdien paziņoja aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks. https://twitter.com/mblaszczak/status/1628753062310313984?cxt=HHwWgICwnfuRv5otAAAA

Atgādinām, ka no 24. februāra līdz 26. martam Kronvalda parkā iepretim Krievijas vēstniecībai Latvijā ir aplūkojams Ukrainas bruņoto spēku iznīcināts Krievijas okupantu tanks “T-72B”.Tanku 2022. gada 31. martā cīņas laikā iznīcināja Ukrainas aizstāvji Bučas apgabalā. Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās tanku neitralizēt, izmantojot kumulatīvo lādiņu, trāpot tanka munīcijas nodalījumam, kas izraisīja sprādzienu un spēcīgu ugunsgrēku, portāls "Delfi" uzzināja Aizsardzības ministrijā.

Kad notika kauja par Kijivu, satraukumu radīja satelīta attēli ar desmitiem kilometru garām Krievijas tehnikas kolonnām, kas piepildīja ceļus uz Ukrainas galvaspilsētu. Pulcēšanās lielās kolonnās gan nebija labākā taktika un deva ukraiņiem zināmas priekšrocības. https://www.delfi.lv/news/arzemes/ka-30-ukraini-ar-droniem-un-kvadricikliem-apstadinaja-64-kilometrus-garo-krievu-kolonnu.d?id=54219092

No 24. februāra Rīgā kursē īpaša dizaina trolejbuss, kuru rotā Ukrainas karoga krāsas un simboli. Trolejbusa dizains vēsta par globālo iniciatīvu “United24”, kas izveidota Ukrainas atbalstam. Tāpat dizainā ir iestrādāts QR kods, kas lietotājus ziedojumu veikšanai novirza uz “United24” mājas lapu. United24 izveides iniciators ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, “Delfi” uzzināja Rīgas domē.Piektdien, 24. februārī, trolejbuss kursēs pa 12. trolejbusa maršrutu. Turpmāk trolejbusu plānots norīkot arī citu maršrutu līnijās.

“Kino cienīga specoperācija ir izgāzusies.” Pēc pirmā šoka par to, cik vērienīgs un ambiciozs ir Krievijas iebrukums, jau dažu dienu laika bija skaidrs, ka iecerētais nav izdevies kā plānots un okupantu taktika mainīsies, raidījumā “Komandcentrs” 1. martā skaidroja militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš. https://www.delfi.lv/video/raidijumi/komandcentrs/verdins-kino-cieniga-specoperacija-neizdevas-krievija-sak-planu-b-lenu-navejosu-karu.d?id=54110160

Ukrainas tautai Vīķe-Freiberga izteica savu apbrīnu par spēju aizstāvēt savas tiesības, bet Latvijas tautai – apbrīnu par spēju “nestāvēt malā, bet darīt visu, lai palīdzētu, kad ir nepārprotami redzams, ka Ukrainai tiek darīts pāri” un tiek veikti noziegumi pret cilvēci savās brutālākajās izpausmēs, kad ir iebrukusi armija, kas nogalina un spīdzina cilvēkus un īsteno noziegumus pret cilvēci.Eksprezidente uzsvēra, ka noziedzīgais Krievijas iebrukums Ukrainā ir panācis vēl nebijušu saliedēšanos, kā arī viņa pateicās latviešiem par to, ka arī latvieši ir spējuši mobilizēties un iestāties par Ukrainu.

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga video uzrunā, kas tika atskaņota pie Brīvības pieminekļa, pateicās gan Ukrainas, gan Latvijas tautām “šajā skumjajā gadadienā, kad atceramies šo skumjo iebrukumu Ukrainas zemē no Krievijas puses”.

Kremlis škietami sācis radīt apstākļus tā saucamajām "viltus karoga" operācijām uz Ukrainas Čerņihivas apgabala starptautiskās robežas, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW). Domnīcas pētnieki raksta, ka Ukrainas Ziemeļu operāciju pavēlniecība 23. februārī ziņoja, ka Krievijas spēki gatavo iespējamās "viltus karoga" operācijas Čerņihivas apgabala starptautisko robežu rajonos. https://www.delfi.lv/news/arzemes/isw-kremlis-gatavo-viltus-karoga-operaciju-ukrainas-cernihivas-apgabala.d?id=55277394

Iebrukums, protams, lika sarosīties arī Kremļa dezinformācijas izplatītājiem, kas centās maldināt sabiedrību ar Maskavas propagandas atziņām. Konkrētā maldinošā ieraksta autors par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu jau marta sākumā nonāca aiz restēm. https://www.delfi.lv/atmaskots/kremla-propagandas-izplatitaji-melo-par-krievijas-iebrukumu-ukraina.d?id=54098036

"Delfi" kultūras nodaļa apkopojusi desmit rakstus, kuros lasāms par Ukrainas kultūru, vēsturi un nozīmīgākajām personībām. https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/brivibas-balsis-10-stasti-un-sarunas-par-ukrainu-un-kulturu-kara-laika.d?id=55275112

Krievijas iebrukums aizsāka daudzus procesus Eiropā, tostarp atbrīvošanos no padomju ideoloģiskā mantojuma. Šādu skatu Rīgā varēja redzēt 25. februāra rītā. https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456

Te redzami foto no kara pirmajām stundām, kas pērn 24. februāra rītā bija pieejami strarptautiskajās foto aģentūrās. https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-kara-pirmas-stundas-fotografijas.d?id=54091982

Droši vien pie daudzām ēkam Latvijā šodien plīvo Ukrainas karogi.

Apritot gadam, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, piektdien pie Brīvības pieminekļa noris mītiņš Ukrainas atbalstam, kuru rīko Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar domubiedriem.

Pēdējo nedēļu laikā Krievija, visticamāk, atkal ir mainījusi savu pieeju karā pret Ukrainu. Tās kampaņa tagad, visticamāk, galvenokārt ir vērsta uz Ukrainas bruņoto spēku degradāciju, nevis koncentrējas uz nozīmīgu jaunu teritoriju sagrābšanu, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. https://www.delfi.lv/news/arzemes/lielbritanija-krievijas-merkis-sobrid-ir-ukrainas-speku-degradacija-nevis-jaunu-teritoriju-sagrabsana.d?id=55277176

Sāpju, sēru, ticības un vienotības gads. “24. februārī miljoni no mums izdarīja izvēli. Nevis balto karogu, bet zili dzelteno. Nevis bēgt, bet stāties pretī. Tas bija sāpju, sēru, ticības un vienotības gads. Un šogad mēs palikām neuzvarami. Mēz zinām, ka 2023. būs mūsu uzvaras gads!” raksta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. https://twitter.com/ZelenskyyUa/status/1628983721507299333

Valsts prezidents Egils Levits uzrunā ukraiņu valodā tautai 24. februārī norādīja, ka ""krievu pasaule" ienīst brīvību un demokrātiju". Viņš arī atzīmēja, ka Ukraina būs demokrātiska un plaukstoša Eiropas valsts. https://twitter.com/valstsgriba/status/1629020804724981761

View this post on Instagram A post shared by Strange Latvian (@strange_latvian)

Tolaik pirmajās minūtēs kopš pirmajiem raķešu sprādzieniem “Delfi” sāka ilgāko teksta tiešraidi savā vēsturē, kurā tagad var atskatīties uz kara pirmo dienu, notikumu attīstības ātrumu un sajūtām. https://www.delfi.lv/news/arzemes/ar-raketem-un-tankiem-krievija-iebruk-ukraina-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=54090934

Slava Ukrainai! Varoņiem slava! Esiet sveicināti kara gadadienai veltītā teksta tiešraidē. Tieši pirms gada agrās 24. februāra stundās Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kremlī plānotā ātrā “specoperācija” izvērsās asiņainā kaujā, kas turpinās joprojām, Maskavai nespējot sasniegt nevienu no saviem stratēģiskajiem mērķiem.