Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Gads kopš sākās pēc Otrā pasaules kara lielākais un nežēlīgākais militārais konflikts Eiropā ir bijis šoka, sāpju, ciešanu un asaru, kā arī varonības un aizkustinoša saviļņojuma pilns. Satraukumu un dusmas par Ļaunuma impērijas – Krievijas – gāšanos virsū savam kaimiņam drīz aizstāja arī prieka mirkļi, redzot, ka Kremļa propagandas izdaudzinātā kara mašīna ir apturama, kā arī šoks par okupantu pastrādātajām zvērībām. Iebrukuma pirmajā gadadienā teksta tiešraidē sekojam notikumiem un atskatāmies uz bijušo.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!