Premjerministrs Plamens Orešarskis savu atbalstītāju mītiņā, kuru galvaspilsētā organizējuši viņa pārstāvētie sociālisti un to koalīcijas partneri – turku minoritātes partija MRF, solīja nepiekāpties protestētājiem, kas prasa viņa atkāpšanos, un turpināt reformas, kuras palīdzēšot celt visnabadzīgāko slāņu dzīves līmeni.
Tikmēr Bulgārijas otrajā lielākajā pilsētā Plovdivā ielās izgājuši opozīcijā esošās centriski labējās partijas GERB atbalstītāji, kas pieprasa valdības atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.
Viņi vaino sociālistu veidoto valdību nekompetencē un korupcijā.
Vēl tikai februārī masu protesti noveda pie GERB veidotās valdības krišanas un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanas.
Lai gan vēlēšanās maijā visvairāk balsu ieguva GERB, partija nespēja izveidot vairākuma koalīciju un bija spiesta palikt opozīcijā. Tādējādi pie varas nāca sociālistu vadītā mazākuma koalīcija, kurā ietilpst arī etnisko turku partija "Kustība par tiesībām un brīvībām" (MRF) un kurai parlamentā atbalstu sniedz galēji labējā partija "Ataka".
Jau jūnijā jaunu protestu vilni izraisīja mediju magnāta Deļana Pejevska iecelšana nacionālā drošības dienesta priekšnieka amatā.
Lai gan Pejevskis no amata drīz vien tika atcelts, demonstrācijas nerimās un pārauga protestos pret Orešarska vadīto valdību un politiķiem kopumā, kas ilga visu vasaru.
Rudens sākumā tie bija šķietami pierimuši, taču novembrī uzliesmoja ar jaunu spēku.
Aptaujas tomēr liecina, ka Bulgārijas sabiedrībā pastāv dziļa plaisa starp tiem, kas valdību atbalsta, un tiem, kuri vēlas tās gāšanu.
Analītiķi uzskata, ka svētdien sarīkotās manifestācijas šo plaisu tikai padziļinās.
"Šīs demonstrācijas skaidri parāda arvien pieaugošo konfrontāciju starp politiskajiem sāncenšiem. Pastāv sabiedrības šķelšanās intensifikācijas iespēja," sarunā ar privāto televīzijas kanālu "Nova TV" atzina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Gallup" analītiķis Parvans Simeonovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
