Kritizētāji apgalvo, ka šāda prasība līdzinās kaimiņvalsts Dienvidslāvijas bēdīgi slavenajai etniskās tīrīšanas politikai.
"Varas iestādes paskaidro, ka risina sociālu problēmu, kas ir patiesība, tomēr tas ir arī etniskās tīrīšanas mēģinājums," paziņoja nevalstiskās organizācijas "Cilvēktiesības" pārstāvis.
Tomēr ciema mērs Kirils Kirilovs paziņoja, ka "tas nav ne etnisks, ne politisks konflikts, bet ar zagšanu" saistīts jautājums.
"Es neredzu risinājumu šai problēmai. Izraidīšana būtu neiedomājama, bet tā vismaz varētu izraidīt vainīgo ģimenes. Cilvēktiesības nav domātas tikai čigāniem," sacīja Kirilovs.
Saspīlējums starp abām tautībām pieauga, kad laupītāji aprīlī nogalināja vīrieti, kurš mēģināja padzīt viņus no savas zemes. Ciema bulgāri ir sākuši bloķēt vietējos ceļus, lai pievērstu uzmanību šai problēmai, un ciema veikali ir atteikušies apkalpot čigānus vai pirkt viņu piensaimniecības produkciju.
Visvairāk aplaupītais ciema iedzīvotājs ir zaudējis 200 cāļus, 24 aitas, 22 pīles, astoņus tītarus un 20 maisus pupu. "Es novelku dzeloņstieples - zagļi tās pārgriež, es aizslēdzu māju - zagļi nojauc sienu," sacīja 73 gadus vecais zādzību upuris Petars Fočezs.
"Varas iestādes neveic savu darbu, policija nenovērtē zādzību svarīgumu. Zagļi netiek sodīti. Viņi ar kukuļiem izvairās no tiesas un tad nogalina cilvēku," sacīja Fočezs.
Pēc viņa vārdiem, čigāni ir izveidojuši taboru ciema nomalē un apzog savus kaimiņus bulgārus tā, ka viņi ir spiesti pārdot mājas un aizbraukt.