Bulgārijas parlaments ceturtdien atcēlis visus ierobežojumus privātiem un korporatīviem ziedojumiem politiskajām partijām, lai gan pastāv bažas, ka tas vēl vairāk varētu saasināt korupcijas problēmu valstī.
Gaidāms, ka pretrunīgi vērtētie grozījumi spēkā stāsies šovasar. Grozījumi pieņemti pēc skandāla ap valsts subsīdijām politiskajām partijām.
Kāds populārs televīzijas sarunu šovs nesen vēstīja, ka finanšu aprēķinu kļūdas dēļ partijas no valsts budžeta šā gada pirmajā pusē par katru balsi saņēmušas 13 levas (5,6 eiro), nevis 11 levas, kas tām likumīgi pienācās.
Šis atklājums Eiropas Savienības nabadzīgākajā valstī izraisīja sašutumu, lai gan Bulgārijas politiskās partijas atmaksāja valsts budžetā vairāk nekā 14 miljonus levu.
Reaģējot uz sašutumu, Bulgārijas valdība ierosināja samazināt valsts budžeta subsīdijas politiskajām partijām līdz vienai levai par balsi.
Tomēr, lai kompensētu zaudēto finansējumu, ceturtdien Bulgārijas parlaments apstiprināja pasākumus, kas cita starpā paredz atcelt esošo aizliegumu partijām saņemt ziedojumus no privātiem uzņēmumiem, kā arī atcelt ierobežojumu privātpersonu ziedojumiem, kas šobrīd ir 10 000 levu gadā.
Starptautiskās organizācijas "Transparency International" Bulgārijas nodaļa un vairākas citas nevalstiskās organizācijas pagājušajā mēnesī brīdināja, ka valsts subsīdiju samazinājums būtu smags trieciens politiskajai daudzveidībai, jo mazākas partijas zaudētu vienīgo savu ienākumu avotu.
Analītiķi arī ir brīdinājuši, ka neierobežoti ziedojumi no kompānijām un privātpersonām var novest pie neveselīgas politisko un uzņēmējdarbības interešu saplūšanas un korupcijas risku pieauguma.
Opozīcijā esošie sociālisti, kas grozījumu dēļ zaudētu būtisku finansējuma daļu pirms rudenī gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, arī nosodīja ieceri kā "politiskā reketa legalizēšanu".
Korupcijas līmenis Bulgārijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un tai joprojām ir noteikts īpašs uzraudzības mehānisms par nespēju samazināt kukuļošanu un uzlabot lēnās tiesu sistēmas darbu.