Būs 'garlaicīgi': ko gaidīt no jaunās dzimumvienlīdzīgās igauņu valdības

Igaunijas jaunā Kajas Kallasas valdība izveidota nepilnu divu nedēļu laikā un tās locekļiem krīzes apstākļu dēļ tūlītēji bija jāpārņem priekšgājēju iestrādnes. Aizgājušā Jiri Ratasa kabineta tēls bija noslīdējis tik zemu, ka pats Ratass tagad ar atvieglojumu atgriezies parlamentā, kamēr viņa partija pārgrupējās jaunai koalīcijai un jaunam darbam ministru kabinetā.

Aizgājēju uzstādītā latiņa ir zema. "Valdības sabrukums, galēji labējās valdības aiziešana un homofobiskas geju laulību aizlieguma likumdošanas izgāšanās dažu stundu laikā," drīz pēc premjera paziņojuma par atkāpšanos 13. janvārī tvītoja bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Būdams viens no starptautiski zināmākajiem un respektētākajiem Igaunijas politiskās vides pārstāvjiem, viņš bija arī aizgājušās valdības skaļākais kritiķis un viens no tās locekļu verbālo uzbrukumu mērķiem.

Neētiski un diskreditējoši izteikumi par politiski prominentām vietējām personām, veselām sabiedrības grupām un pat sabiedroto valstu, tostarp Igaunijai ļoti tuvās Somijas un ASV, līderiem kļuva par Ratasa valdības spilgtāko iezīmi. Par to rūpējās šīs retorikas autori – koalīcijā esošās "Igaunijas Konservatīvās tautas partijas" (EKRE) ministri, tēvs un dēls Helmes. Ratass un prezidente Kersti Kaljulaida savukārt ikreiz centās asumus un pārpratumus nogludināt un darbu turpināt. "Man nav atbildes, kāpēc Jiri Ratass nevarēja atkāpties, kad Martins Helme atkal izdarītu kaut ko absurdu. Šāds moments drīz varēja pienākt ," Delfi norāda Tartu Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Vello Petais.

Jautājums, kāpēc valdība vēl nekrīt, EKRE ministru izgājienu dēļ pastāvīgi atgriezās Igaunijas politiskajā dienaskārtībā. Un tomēr valdība vismaz formāli krita ar EKRE ministriem nesaistītu iemeslu dēļ, paverot ceļu politiskai rokādei un pirmajam sieviešu tandēmam Igaunijas politikas augšgalā. Līdzšinējie riski un izaicinājumi gan Igaunijas politiku pilnībā nav pametuši.