Veicot militāras operācijas Afganistānas teritorijā ASV armijai būtu jāsaskaras ar ļoti daudzām grūtībām, otrdien raksta avīze "Independent".
Afganistānas teritorijā atrodas viena desmitā daļa no visām pasaules mīnām, jeb apmēram 10 miljoni, raksta avīze. Aizejot Afganistānas, Padomju karaspēks nomīnēja 80 procentus no tās teritorijas. Katru dienu ar mīnām saspridzinās no 20 līdz 25 cilvēkiem. No 29 Afganistānas provincēm 27 ir mīnētas. Rietumvalstu nevalstiskās organizācijas, kuras valstī strādāja pirms diviem gadiem, paziņojušas, ka viena kvadrātkilometra atmīnēšana prasa 45 dienas. Tātad kājnieku vienību pārvietošanās ir vairāk nekā nereāla, secina avīze.

Turklāt, lai iebruktu Afganistānā, ir vajadzīgi draugi, taču pēc "Ziemeļu alianses" līdera Ahmada Šaha Masuda nāves, kas bija vienīgais nopietnais oponents islama kustībai "Taliban", ASV šajā ārvalstu armiju kapsētā nav neviena sabiedrotā, raksta "Independent".

Ja arī ASV armija ieies Afganistānas teritorijā, tās šāviņi kritīs tikai gruvešos, jo Padomju armija, 10 gadus cenšoties iznīcināt talibu priekšgājējus, ir sagrāvusi visu, ko vien varēja sagraut. Padomju armijai tā arī neizdevās tikt galā ar modžahediem, tā nespēja, pēc ASV prezidenta Džordža Buša vārdiem, "izsvēpēt viņus no savām alām."

Ņemot vērā visu augšminēto, Buša "krusta karš" pret Afganistānu izskatās vairāk nekā bīstams, uzskata avīze.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit