Lai gan Bušs pagaidām negatavojas pārkāpt Pretballistisko raķešu līgumu, uzrunājot militārpersonas Fortmakneirā, viņš sacīja, ka 1972.gadā parakstītais līgums "neatbilst šodienas realitātei un nav vērsts uz nākotni, bet gan iemieso sevī pagātni".
Pretballistisko raķešu līgums starp ASV un PSRS tika noslēgts ar mērķi novērst pretraķešu vairoga izveidi aukstā kara laikā, jo šādas aizsardzības sistēmas pastāvēšana varētu pamudināt vienu no iesaistītajām pusēm pirmajai veikt uzbrukumu, kura sekas būtu neparedzamas.
Pirmo reizi kopš stāšanās amatā tik detalizēti runājot par pretraķešu aizsardzības sistēmu, ASV prezidents uzsvēra, ka 1972.gadā parakstītajā līgumā nav ņemti vērā pēdējo 30 gadu sasniegumi un ASV tiek liegts izpētīt Amerikas kontinenta un Vašingtonas sabiedroto valstu Eiropā aizsardzības iespējas.
"Tādēļ mums ir jāsadarbojas [ar Krieviju], lai aizstātu šo līgumu ar jaunu dokumentu, kas skaidri atspoguļotu atkāpšanos no pagātnes un īpaši no aukstā kara mantojuma," viņš teica.
Prezidents sīkāk nepaskaidroja pretraķešu sistēmas izveides plānus, sakot, ka tie vēl tiek izstrādāti un ka pagaidām nav zināmas ne sistēmas izmaksas, ne laiks, kurā tā varētu tikt izveidota.
"Man mērķis ir radīt iebiedēšanas līdzekli ar viszemāko iespējamo kodolgalviņu skaitu, tādu, kas atbilstu mūsu valsts interesēm un ļautu mums pildīt savu pienākumu pret sabiedrotajiem. Mans mērķis ir drīzumā samazināt kodolbruņojumu. ASV rādīs piemēru," sacīja Bušs.
ASV šobrīd ir 7295 kodolgalviņas salīdzinājumā ar 6094 Krievijā. Buša administrācija ir apspriedusi kodolgalviņu skaita samazināšanu līdz 1500.
Kāda augsta ranga ASV amatpersona paskaidroja, ka Buša teiktais nav piedāvājums Krievijai, lai tā apmaiņā atsauktu iebildumus pret ASV plānoto pretraķešu vairogu, bet gan mēģinājums izpelnīties atbalstu jaunas drošības sistēmas izveidei, kurā būtu ierobežots bruņojums.
"Tas nav piedāvājums Krievijai .. Tas atspoguļo pavisam jaunu domāšanu par kodolvidi," telefonintervijā sacīja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Tikmēr aģentūra "Interfax" ziņoja, ka augsta ranga Krievijas amatpersonas ir atzinīgi novērtējušas Buša paziņojumu par kodolbruņojuma samazināšanu, taču brīdinājušas nemainīt Pretballistisko raķešu ierobežošanas līgumu.
"Vašingtonā daudzi saprot, ka Pretraķešu līguma iznīcināšana un pretraķešu vairoga izveide varētu mazināt stratēģisko stabilitāti, kāda šobrīd pastāv pasaulē, un izraisīt jaunu bruņošanās sacensību," aģentūrai "Interfax" pavēstīja amatpersonas.
Pirmdien Bušs pa tālruni sazinājās ar Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, Francijas prezidentu Žaku Širaku, Kanādas premjeru Žanu Kretjēnu, Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru un NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu, lai panāktu viņu atbalstu pretraķešu aizsardzības sistēmas ieviešanai. Vēlāk viņam bija telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Nākamajā nedēļā uz konsultācijām Eiropā dosies augsta līmeņa ASV delegācija. Paredzams, ka nākotnē šajās konsultācijās tiks iesaistīta arī Japāna, Krievija un Ķīna, informēja pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
