Bušs un Kims trešdien Seulā tikās samitā, kas no ieplānotās vienas stundas ieilga līdz gandrīz divām stundām, apliecinot to, cik liela nozīme Ziemeļkorejas jautājumam ir Buša braucienā pa Japānu, Dienvidkoreju un Ķīnu.
Bušs ir paudis skarbus izteikumus par Ziemeļkoreju un tās masu iznīcināšanas ieročiem, nosaucot šo staļinisko valsti par "ļaunuma ass" daļu līdztekus Irānai un Irākai. Viņš ir paziņojis, ka Ziemeļkorejas vadītājs Kims Džongils (Čenirs) "nepārstāv [savas tautas] gribu", un apsūdzējis Ziemeļkorejas režīmu, ka tas mērdē tautu badā, vienlaikus īstenojot plašas militārās programmas.
"Es nemainīšu savu viedokli par Kimu Džongilu, līdz viņš atbrīvos savu tautu un pieņems patiesos [miera] priekšlikumus no tādām valstīm kā Dienvidkoreja," Bušs pēc samita sacīja preses konferencē, kuru rīkoja kopā ar Dienvidkorejas prezidentu.
"Ziemeļkorejas vadītājam ir jāpierāda, ka viņam patiesi rūp tauta un ka viņš negrasās apdraudēt mūsu kaimiņus. Mēs esam mieru mīloša tauta. Mums nav nodoma iebrukt Ziemeļkorejā. Dienvidkorejai nav nodoma iebrukt Ziemeļkorejā," sacīja Bušs.
Pēc samita Bušs un Kims Dedžungs apmeklēja demilitarizēto zonu, kas ir neoficiāla robeža starp abām Korejas valstīm pēc Korejas kara, kurš ilga no 1950. līdz 1953.gadam un beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu. Dienvidkorejā ir izvietoti 37 tūkstoši ASV karavīru gadījumam, ja izceltos jauna karadarbība.
Bušs sacīja, ka ASV turpinās pārtikas palīdzības piešķiršanu Ziemeļkorejai. ASV ir lielākā šīs palīdzības ziedotāja Ziemeļkorejai, kur kopš 1995.gada vairāk nekā miljons cilvēku ir miruši no bada un ar to saistītām slimībām.
"Ir tik acīmredzami, ka mani izteikumi par ļaunumu attiecas uz režīmu, uz valdību, nevis uz Ziemeļkorejas tautu. Mūsu simpātijas pieder katrai tautai, kas dzīvo zem despotiska režīma," sacīja ASV prezidents.
Kims Dedžungs pauda gandarījumu par samita rezultātu un sacīja, ka Bušs piekritis risināt Ziemeļkorejas raķešu programmas un masu iznīcināšanas ieroču jautājumu dialoga ceļā.
"Mēs bijām vienisprātis, ka ir ļoti svarīgi dialoga ceļā ātri risināt Ziemeļkorejas masu iznīcināšanas ieroču un raķešu jautājumus," teica Kims. Viņš noliedza, ka starp Vašingtonu un Seulu pastāvot domstarpības par attieksmi pret Ziemeļkoreju.
Dienvidkorejas amatpersonas ir paudušas satraukumu, ka Buša izteikumi par "ļaunuma asi" var kaitēt Kima "saulainajai politikai", kuras mērķis ir izvest Ziemeļkoreju no izolācijas.
Kims sacīja, ka sarunās "dziļi" pārrunāts Ziemeļkorejas ieroču ražošanas un noieta jautājums, un uzsvēra, cik svarīga Korejas pussalas un Ziemeļaustrumāzijas drošībai ir 48 gadus ilgusi militārā alianse starp ASV un Dienvidkoreju. "Dienvidkoreja un ASV ar konsekventiem mērķiem un stratēģijām turpinās ciešu sadarbību, īstenojot politiku Ziemeļkorejas jautājumā," piebilda Kims.
Dienvidkorejas prezidents arī pauda stingru atbalstu ASV pretterorisma kampaņai, kas uzsākta pēc 11.septembra terora aktiem ASV.
