Pašlaik ASV ir aptuveni 7000 kodolgalviņu.
Putins, neminot konkrētus skaitļus, teica, ka mēģinās "rīkoties līdzīgi" attiecībā uz Krievijas kodolarsenālu, tomēr viņš vēlas attiecīgu vienošanos ar ASV šajā jautājumā. Šāda nostāja ir pretrunā ar Vašingtonas viedokli, ka vienošanās par stratēģiskajiem ieročiem nav nepieciešama.
Taču ASV un Krievijas prezidenti paziņoja, ka sarunas vēl nav panākuši vienošanos par 1972.gada Pretballistisko raķešu aizsardzības līgumu, kuru Vašingtona vēlas anulēt, lai varētu izvērst savu plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmu, savukārt Maskava uzskata par mūsdienu stratēģiskās drošības stūrakmeni.
"Mēs turpināsim dialogu un diskusijas par Pretballistisko raķešu līgumu, lai mēs varētu attīstīt jaunu stratēģisko struktūru, kas abām mūsu [valstīm] dotu iespēju būt gatavām 21.gadsimta patiesajiem draudiem kā partneriem un draugiem, nevis kā pretiniekiem," sacīja Bušs.
Savukārt Putins uzsvēra: "Pretraķešu aizsardzības jautājumā Krievijas pozīcija paliek nemainīga, un mēs vienojāmies par to turpināt dialogu un konsultācijas."
"Domāju, ka izdarīt kopsavilkumu par šīs problēmas apspriešanu pagaidām vēl ir par agru, mums būs iespējams turpināt darbu [ASV] prezidenta rančo Kroufordā," piebilda Krievijas prezidents.
Putins un Bušs no Vašingtonas dosies uz Teksasu, kur ASV prezidents uzņems Krievijas valsts vadītāju savā rančo.
Abi prezidenti arī uzsvēra, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu masu iznīcināšanas ieroču nokļūšanu teroristu rokās.