EPA-AFI
Foto: Džordžs Bušs

NATO ir gatava Prāgas samitā, 2002.gada novembrī pieņemt "vēsturisku lēmumu" par paplašināšanos uz Austrumeiropu, vēstījumā alianses kandidātvalstīm piektdien raksta ASV prezidents Džordžs Bušs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Savienotās Valstis būs gatavas samitā kopā ar mūsu sabiedrotajiem pieņemt konkrētus, vēsturiskus lēmumus, darīt visu iespējamo, lai īstenotu ieceri par vienotu, brīvu un mierīgu Eiropu," raksta Bušs. "Savienotās Valstis atbalsta visu Eiropas jauno demokrātisko valstu uzņemšanu NATO, sākot no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai, kurām ir tādas pašas vērtības kā mums un kas ir gatavas dot ieguldījumu Eiroatlantijas reģiona drošībā un stabilitātē," norāda Bušs.

Deviņas bijušās sociālisma bloka valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Albānija un Maķedonija cer saņemt uzaicinājumu iestāties aliansē jau nākamgad. NATO cer iestāties arī Horvātija, kas pagaidām nav oficiāla kandidātvalsts.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons atklājot 10 NATO kandidātvalstu samitu, aicināja šīs valstis turpināt bruņoto spēku "dārgo" modernizācijas procesu.

Kandidātvalstīm ir jāsagatavojas, lai tās "varētu sniegt tūlītēju militāru ieguldījumu", ja rastos tāda vajadzība, uzsvēra Robertsons. "Nav nekāda labuma no smagā bruņojuma, kas radīts draudiem, kas vairs nepastāv, un ko nav iespējams izmantot kopīgajās operācijās pret jaunajiem draudiem."

NATO ģenerālsekretārs arī aicināja bijušās sociālisma valstis "risināt tādus grūtus jautājumus kā korupcija, naudas atmazgāšana un organizētā noziedzība".

Savukārt Lietuvas prezidents Valds Adamkus apliecināja gatavību sadarboties ar Krieviju, par spīti šīs valsts līdzšinējiem iebildumiem pret NATO paplašināšanu uz austrumiem.

"Mēs esam gatavi veicināt sadarbību ar Krieviju," teica Adamkus.

NATO kandidātvalstu samits Sofijā sācies divas dienas pēc tam, kad NATO un Krievija Briselē vienojās stiprināt sadarbību karā pret terorismu. Tajā pašā laikā Krievijas prezidents Putins izraisīja debates NATO dalībvalstu un kandidātvalstu vidū, atklāti paziņojot, ka Maskava varētu mainīt savu noraidošo nostāju pret NATO paplašināšanu, ja alianse uzņemtos politiskāku lomu.

Trīs Centrāleiropas valstis - Polija, Čehija un Ungārija - iestājās NATO 1999.gadā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form