Lietuva pievienosies eirozonai nākamā gada 1.janvārī, otrdien solījis premjerministrs Aļģirds Butkevičs, izsakot gatavību atkāpties no amata, ja tā nenotiks, vēsta Lietuvas biznesa ziņu izdevums "Vz.lt".
Sarunā ar žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas politiskās padomes apspriedes premjers uzsvēris, ka eiro ieviešana ir viens no šīs valdības stratēģiskajiem mērķiem, un noraidījis bažas, ka koalīcijas atbalsts tam nebūt nav vienprātīgs. Tiesa, pārējo koalīcijas partneru izteikumos tik nelokāma pārliecība neizskan.
"Lai šādu pieņēmumu būtu pēc iespējas mazāk, es tiešām uzņemos personisku atbildību, un koalīcijas partneri tam piekrīt - 2015.gada 1.janvārī Lietuvai būs eiro, un šī koalīcija to paveiks," izteicies valdības vadītājs.
Pēc viņa sacītā, visas četras koalīcijas partijas neiebilst pret eiro ieviešanu, vienīgi diskutē, kā mīkstināt iespējamās negatīvās šā soļa sekas, piemēram, cenu celšanos. "Sēdes gaitā izdevās kliedēt zināmas politiķu bažas, ka eiro ieviešanas dēļ cietīs kādas no sociālajām programmām, netiks palielinātas algas vai pensijas. Gluži otrādi - eiro ieviešana šos procesus paātrinās," apgalvojis premjers.
"Ne nu premjeram nāksies atkāpties, ne arī koalīcija sabruks," sabiedrību centies mierināt viens no partijas "Kārtība un taisnīgums" līderiem, vides ministrs Valentīns Mazuronis, tomēr vēlreiz atkārtojis savas partijas iepriekš pausto nostāju, ka cilvēku attieksme pret eiro būtu jānoskaidro referendumā vai aptaujā.
Premjers savukārt norādījis, ka pēc iespējas drīzāk jāsāk sabiedrības informēšanas un izskaidrošanas darbs. "Sabiedrības pesimisms jākliedē. Pie katra cilvēka jānonāk informācijai par to, kādu labumu nesīs eiro, - palielinās cilvēku ieņēmumus, nodrošinās ekonomikas stabilitāti, sekmēs investīciju piesaisti un radīs jaunas darba vietas," viņš piebildis.
Tikmēr Mazuronis izteicies, ka tiks mēģināts panākt, lai sabiedrības attieksme pret eiro mainās. "Šobrīd eiro ieviešanu atbalsta 40% cilvēku, 49% neatbalsta, bet 11 procentiem nav viedokļa. Jāmeklē veidi, kā panākt, lai atbalstītu pēc iespējas vairāk. Ceru, mēs atradīsim vislabāko risinājumu, kā to paveikt," sacījis ministrs.
Tomēr uz jautājumu, kas notiktu, ja lielāko sabiedrības daļu neizdotos pārliecināt, politiķis atbildējis, ka tādā gadījumā diez vai vajadzētu pievienoties eirozonai jau 2015.gadā. "Es gan domāju, ka valdībai un Lietuvas Bankai izdosies pārliecināt cilvēkus," sacījis Mazuronis.
Kā norādījusi Seima spīkere Loreta Graužiniene, viņas vadītā Darba partija neatkāpjas no savas līdzšinējās prasības jau 2015.gadā paaugstināt minimālo mēnešalgu no pašreizējiem 1000 litiem (345 eiro) līdz 1509 litiem (437 eiro). Analītiķu vērtējumā gan tik radikāla minimālās algas paaugstināšana ietekmētu gan bezdarba līmeni, gan inflāciju un diskreditētu iecerēto pievienošanos eirozonai, iekams tā vēl būtu notikusi.
Vienlaikus spīkere atzinusi, ka koalīcijā ir četras partijas, kurām jautājumā par minimālās algas paaugstināšanas termiņiem un apmēriem jāatrod kopsaucējs.
Savukārt Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas pārstāvis Jaroslavs Narkevičs uzsvēris, ka viņa pārstāvētā partija neapšauba pašu eiro ieviešanas nepieciešamību, vienīgi izvirza jautājumu par sekām. "Vai mums tiešām jāievieš eiro jau 2015.gadā? Vai tas tiešām ir galīgais datums? Par to, mūsuprāt, vēl jādiskutē," viņš sacījis.
