Čehijas NVO vēršas tiesā pret Komunistisko partiju par genocīda attaisnošanu  (2)

KSČM priekšsēdētāja vietnieks Jirži Dolejss jau paziņojis, ka sūdzības pamatojums esot absurds.

Prasību parakstījis CDTR, Čehu Politieslodzīto konfederācija, Bijušo politieslodzīto apvienība, Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platforma, organizācija "Post Bellum", Militāro un piespiedu darba nometņu bijušo ieslodzīto apvienība (PTP-VTNP) un Prāgas akadēmiskais klubs 48.

Kā norādīts prasībā, KSČM paziņojumā, kas tika izplatīts par godu kārtējai gadskārtai kopš 1948. gada 25. februāra komunistiskā apvērsuma, pausts atbalsts ne tikai komunistu pastrādātajiem noziegumiem toreizējā Čehoslovākijā, bet arī kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko pastrādājusi PSRS un citi komunistiskie režīmi.

Dolejs gan taisnojas, ka partija vienīgi izteikusi savu atbalstu sociālajām revolūcijām, taču tas nenozīmējot atbalstu ļaunprātīgai varas izmantošanai un nedemokrātiskiem režīmiem vai pat genocīdam.

Tomēr savā paziņojumā KSČM pauda uzticību 1948. gada februāra "revolucionārajam mantojumam" un izteica atzinību pirmās sociālisma formas attīstītāju paaudžu darbam un gatavībai ziedoties.

Partija gan izteikusi nožēlu par "traģiskām deformācijām un nepilnībām", kas kaitējušas sociālisma tēlam.

KSČM paziņojusi, ka tā jau esot atvainojusies visiem, kuru dzīves ietekmējušas šīs "deformācijas".

Komunistiskā režīma laikā no 1948. līdz 1989. gadam kādreizējā Čehoslovākijā politisku iemeslu dēļ nāvessods tika izpildīta aptuveni 250 cilvēkiem, bet cietumos un koncentrācijas nometnēs vēl mira aptuveni 4500 no vairāk nekā 200 000 politieslodzīto.

Vēl vairākus simtus cilvēku komunistiskā režīma robežsardze noslepkavoja, tiem mēģinot bēgt no "sociālisma paradīzes".

Kopumā pēc komunistu nākšanas pie varas Čehoslovākiju atstāja un devās trimdā aptuveni 170 000 cilvēku.