Aptuveni 90% Čehoslovākijas etnisko vāciešu - tā dēvēto Sudetu vāciešu - pēc Otrā pasaules kara varēja draudēt nāvessods, tāpēc viņu izraidīšana uzskatāma par salīdzinoši maigu sodu, intervijā ziņu aģentūrai APA nedēļas nogalē paziņojis Čehijas prezidents Milošs Zēmans.
Tas attiecas uz visiem, kas 1938.gada Čehoslovākijas reģionālajās vēlēšanās balsoja par Sudetu vāciešu nacistu līderi Konrādu Henleinu.
Pēc 1945.gada vairums Čehoslovākijas etnisko vāciešu - aptuveni trīs miljoni cilvēku - tika no valsts izraidīti uz Vāciju un Austriju.
Vāciešiem, kas, būdami Čehoslovākijas pilsoņi, sadarbojās ar okupantu valsti, izraidīšana, salīdzinot ar nāvessodu, bija maigs sods, skaidroja prezidents.
Viņš piebilda, ka nekritizē visus Sudetu vāciešus, bet tikai "90%".
Vēl sestdien Austrijas galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) preses pārstāve mudināja valdību nosodīt Zēmana izteikumus.
"Katrs, kurš apgalvo, ka teju visa etniskā grupa būtu pelnījusi nāvessodu, ir apkaunojums savai tautai un ir šovinistisks kūdītājs," sacīja Kicmillere, kas FPÖ atbild par pārvietoto personu jautājumiem.
"Es ar interesi gaidīšu, kāda būs reakcija no ES puses, kas patlaban uz vismazākajām konstitūcijas izmaiņām Ungārijā draud ar sankcijām," atzina FPÖ ārlietu runasvīrs Johanness Hibners.
"Zēmana musinošie paziņojumi, brutālu trīs miljonu cilvēku izraidīšanu dēvējot par vieglu nodarījumu, noteikti ir pretrunā ar eiropeisko izpratni par cilvēktiesībām, tos vajadzētu aizliegt, bet par šiem pārkāpumiem ap Čehijas prezidentu būtu pat jānosaka "sanitārais kordons"," norādīja Hibners.
Tagad kļūs redzams, vai eiropeiskās vērtības tiek vērstas tikai pret konservatīvajiem politiķiem, tādiem kā Ungārijas premjerministrs Orbans, vai arī pret [eks] komunistiem kā Zēmans, sacīja FPÖ pārstāvis.