Arī programmas pastāvēšana astoņus gadus bija noslēpumā tīta, un pat šobrīd nav zināms, kāda tā ir. Atsaucoties uz augstas ASV amatpersonas teikto, tiek ziņots, ka CIP jaunais vadītājs Leons Paneta, kurš stājās amatā 23.jūnijā, uzzinot par programmu, to atcēlis un paziņojis Kongresa pārstāvjiem, ka Diks Čeinijs personīgi ir piešķīris programmai slepenības statusu.
Sīkāka informācija par CIP programmu netiek izpausta. Zināms vien, ka tā nav saistīta ar divām skandālu izraisījušām Džordža Buša prezidentūras laika programmām, kas saistītas ar pratināšanas metodēm un telefonsarunu noklausīšanos.
"New York Times" citē Baltā nama pārstāvi, kurš apgalvo, ka programmā bija iekļauta operāciju plānošana un personāla sagatavošana, taču programma neesot pilnībā realizēta.
Informācija par Čeinija dalību atklājusies laikā, kad pieaug domstarpības starp CIP un Kongresu par informācijas slepenību atsevišķos pārvaldes darbības virzienos.
ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi iepriekš paziņojusi, ka CIP vadība viņu maldinājusi par pratināšanas metodēm, tajā skaitā slīcināšanas imitāciju. Kāds demokrātu pārstāvis atzinis, ka iepriekšējās vadības laikā CIP regulāri maldinājusi kongresmeņus.
Demokrātu partijas pārstāvji Kongresā gatavo likumprojektu par to personu skaita palielināšanu, kuriem būtu ļauta pieeja informācijai par slepenām operācijām.
CIP nekomentē Dika Čeinija lomu slepenās programmas lietā.
Kā ziņots, šī gada aprīlī tika publiskoti četri slepenie dokumenti, kurās detalizēti aprakstītas bijušā ASV prezidenta Džordža Buša laikā pieņemtās CIP nopratināšanas metodes.
Augstu stāvošie CIP ierēdņi mēģināja nepieļaut šo dokumentu publiskošanu, paužot bažas par iespējamām apsūdzībām pret šādas metodēs pielietojušajiem CIP darbiniekiem.
Tomēr cilvēktiesību aizstāvji un Amerikāņu pilsoņu brīvību aizsardzības savienība pieprasīja to atklāšanu, lai izvairītos no cilvēktiesību pārkāpumiem nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
