Hara tika aizturēts dienu pēc ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) atbalstītā apvērsuma 1973. gada 11. septembrī, kad tika gāzts kreisi noskaņotais prezidents Salvadora Aljende.
Dziedātāja līķis tika atrasts pāris dienas vēlāk ar 44 šautām brūcēm. Viņš un vēl aptuveni 5000 cilvēku tika sadzīti Santjago lielākajā stadionā, kur Hara tika nopratināts, spīdzināts un nogalināts.
Haras nāve kļuva par simbolu politiskajai vardarbībai un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas plosīja Latīņameriku septiņdesmitajos gados.
Otrdien tiesā deviņi atvaļināti karavīri tika notiesāti par līdzdalību Haras un bijušā ieslodzījuma vietu direktora Litres Kirogas Karvahala nogalināšanā 1973. gada septembrī Santjago.
Astoņiem apsūdzētajiem katram piespriests 15 gadu un vienas dienas cietumsods par Haras un Karvahala slepkavību sagatavošanu, un vēl trīs gadu cietumsods par viņu nolaupīšanu.
Devītajam apsūdzētajam tiesa piesprieda piecu gadu un vienas dienas cietumsodu par līdzdalību šajās slepkavībās un 61 gadu cietumsodu par līdzdalību nolaupīšanā.
Pacifists Hara, kura dziesmas vēstīja par mīlestību un sociālo protestu, kļuva par ikonu Latīņamerikas populārajā mūzikā. Viņš bija precējies ar britu dejotāju Džoanu Tērneri.
Hara bija arī Čīles Komunistiskās partijas biedrs un publiski atbalstīja Tautas vienotības koalīciju, kas iestājās par prezidentu Aljendi.
No Haras mūzikas iedvesmojušies daudzi slaveni mākslinieki visā pasaulē, tostarp U2, Bobs Dilans un Brūss Springstīns.
2016. gada jūnijā ASV tiesā zvērinātie atzina vēl vienu atvaļinātu karavīru Pedro Pablo Barjetosu Nunjesu par līdzvainīgu Haras slepkavībā. Tiesa lēma, ka Haras ģimenei jāizmaksā 28 miljonu dolāru (24 miljonus eiro) liela kompensācija.
Nunjess ir ieguvis ASV pilsonību, bet Čīle vēlas panākt viņa izdošanu.
Pinočets atradās pie varas Čīlē līdz 1990. gadam un nomira 2006. gadā. Viņš tā arī netika notiesāts par noziegumiem, ko pastrādāja viņa režīms.
