Foto galerijaBrīdī, kad pēdējais kalnracis tika nogādāts virszemē ar glābšanas grozu, virs raktuves gaisā tika palaisti 33 baloni Čīles karoga krāsās - sarkanā, baltā un zilā.
Pēc tam izglābto kalnraču radinieki nodziedāja Čīles himnu, kurai pievienojās pēdējais izglābtais Luiss Ursua un valsts prezidents Sebastjans Piņera.
Ursua bija maiņas uzraugs, kurš palīdzēja kalnračiem izdzīvot pirmās 17 dienas pirms sazināšanās ar glābējiem.
Izglābtie kalnrači tika nogādāti slimnīcā. Viņiem visiem bija nopietnas zobu infekcijas, dažiem bija problēmas ar acīm, un vienam ir diagnosticēts plaušu karsonis (pneimonija), tomēr viņu veselības stāvoklis ir daudz labāks, nekā bija gaidāms, uzsvēra veselības ministrs Haime Manaličs.
Kalnrači pa vienam tika nogādāti virszemē ar īpaši uzbūvētu tērauda glābšanas būri "Phoenix" ("Fēnikss"). Evakuācija tiek veikta pa šahtu, kuras urbšanu glābēji pabeidza sestdien un to nostiprināja svētdien. Pirms evakuācijas sākuma glābšanas būra drošība tika izmēģināta, ar to pa šahtu nolaižot pazemē vienu glābēju.
Iegruvums notika 5.augustā Sanhosē zelta un vara raktuvē pie Kopjapo pilsētas Atakamas tuksnesī 800 kilometrus uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Santjago. Raktuves galvenā šahta pēc iegruvuma tika bloķēta, iesprostojot pazemē vienu Bolīvijas un 32 Čīles kalnračus.
Iegruvums notika 300 metru dziļumā, bet iesprostotie strādnieki atradās 700 metru dziļumā.
Šahtā bija patvēruma vieta ar aizsargtērpiem, skābekļa rezervēm un citu aprīkojumu, kas palīdzēja iesprostotajiem kalnračiem izdzīvot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
