Čīles prezidents Rikardo Lagoss piektdien parakstīja ilgi atlikto uzskatu paušanas likumu, galīgi likvidējot diktatūras laikā noteiktos ierobežojumus vietējai presei, ko pastāvīgi kritizēja cilvēktiesību organizācijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Minētais preses likums Kongresā sākotnēji tika iesniegts 1993.gadā, taču tika apstiprināts tikai šā gada aprīlī, jo iepriekšējās valdības pastāvīgi veica projektā grozījumus, aizkavējot tā pieņemšanu. Likums daļa no pasākumu kopas, kas paredzēta cenzūras un brīvības ierobežojumu likvidēšanai.

Jaunais likums atceļ vecos likumus, kuros bija paredzētas valsts tiesības uzskatīt par noziegumiem rakstus, kuri novērtēti kā neslavu ceļoši vai aizskaroši, un bija paredzēta kara tiesu jurisdikcija pār šādu rakstu autoriem. Šīs abas tiesības plaši tika izmantotas ģenerāļa Augusto Pinočeta diktatūras laikā no 1973. līdz 1990.gadam. Pinočeta diktatūras laikā žurnālisti, kuri rakstīja rakstus pret valdību, bieži tika ieslodzīti, piekauti vai spiesti doties trimdā.

Prezidenta parakstītais likums arīdzan aizsargā sabiedrības tiesības uz uzskatu brīvu paušanu.

Parakstot likumu, Lagoss ņēma vērā starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" pausto aso kritiku Čīlei 1998.gadā, kur uzskatu paušanas un informācijas brīvība tika nodēvēta kā viszemāko iespējamo, salīdzinot ar jebkuru demokrātisko sabiedrību rietumu puslodē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form