Foto: EPA/Scanpix/LETA
Čīles Kongresa augšpalāta Senāts otrdien noraidīja prezidenta Sebastjana Piņeras impīčmentu saistībā ar "Pandoras dokumentos" fiksētu aizdomīgu darījumu.

Impīčmentu atbalstīja 24 senatori, 18 bija pret un viens atturējās. Lai prezidents tiktu atstādināts no amata impīčmenta procesā, būtu vajadzīgs vismaz 29 senatoru atbalsts.

Impīčmenta noraidīšana Senātā nozīmē, ka tagad lieta ir slēgta un Piņeram nedraud nekāds sods.

Čīles opozīcija 13. oktobrī sāka impīčmenta procedūru pret Piņeru, un Kongresa apakšnams Deputātu palāta, kurā dominē opozīcija, pagājušonedēļ nolēma sākt impīčmenta procesu.

Čīles prokuratūra 8. oktobrī sāka izmeklēšanu par darījumu, kurš fiksēts "Pandoras dokumentos", kas ir starptautiskā pētnieciskā žurnālistu konsorcija koordinēts pētījums par politiķu slepenajām bagātībām. Pētījums liecina, ka pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās.

Čīles prokuratūra izmeklē kalnrūpniecības uzņēmuma "Doming" pārdošanu caur Piņeras bērniem piederošu kompāniju 2010. gadā, kad Piņera atradās prezidenta amatā pirmo termiņu.

"Pandoras dokumenti" saista Piņeru ar "Dominga" pārdošanu uzņēmējam un tuvam prezidenta draugam Karlosam Delano par 152 miljoniem dolāru. Liela daļa no darījuma tik noslēgta Britu Virdžīnās. Turklāt viens no līguma nosacījumiem paredzēja, ka pēdējais maksājums tiks veikts tikai gadījumā, ja "Dominga" darbības zona netiks atzīta par aizsargājamu teritoriju, kā to pieprasīja vides aizstāvju organizācijas.

Piņera, kurš ir viens no bagātākajiem cilvēkiem Čīlē, noliedza, ka būtu pastrādājis ko pretlikumīgu, un paziņoja, ka jau ticis attaisnots šī darījuma izmeklēšanā 2017. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!