Foto galerijaČīles prezidente Mišela Bašlē paziņoja par ārkārtas pasākumiem, lai palīdzētu simtiem tūkstošu zemestrīcē cietušo iedzīvotāju. "Mūs gaida smags atjaunošanas darbs. Tas prasīs laiku un lielus līdzekļus," norādījusi prezidente. Viņa arī devusi rīkojumu skolām atlikt mācību gada sākumu, kas paredzēts 3. Martā.
Tikmēr Čīles televīzija demonstrē kadrus, kurs redzami cilvēku pūļi, kuri izlaupa vietējos veikalus. Cīņā pret marodieriem ir iesaistīti 10 000 karavīru. Vairākos cietušajos reģionos ieviesta komandantstunda.
Septītā spēcīgākā zemestrīce seismisko novērojumu vēsturē, kas sestdien pirms rītausmas satricināja Čīli, atstājusi aiz sevis sagrautas ēkas, nopostītus tiltus un dziļu plaisu izvagotus autoceļus. Postījumu dēļ slēgta arī galvaspilsētas Santjago starptautiskā lidosta.
Zemestrīcē vissmagāk cietusi Čīles otrā lielākā pilsēta Konsepsjona un tās apkaime aptuveni 440 kilometrus uz dienvidrietumiem no Santjago. Pilsētas ielas klāj gruveši, tajās redz daudz apgāztu automašīnu.
Joprojām turpinās meklēšanas darbi, kuru laikā glābēji cer atrast nogruvumos iesprostotus izdzīvojušos cilvēkus.
Čīle saņēmusi palīdzības piedāvājumus no ASV prezidenta Baraka Obamas, Eiropas Savienības, Sarkanā Krusta organizācijas un Starptautiskā Valūtas fonda, kā arī no reģiona valstīm. Tomēr Čīles ārlietu ministrs Mariano Fernandess norādījis, ka vispirms jāizvērtē pašas steidzamākās vajadzības, jo pašlaik nepārdomāta palīdzības piegāde varētu vienkārši novērst uzmanību no glābšanas darbiem.
Atšķirībā no trūcīgās Haiti, kur 12.janvārī 7 balles stiprā zemestrīcē gāja bojā aptuveni 217 000 cilvēki, Čīle ir viena no Latīņamerikas turīgākajām valstīm. Turklāt kopš pasaules spēcīgākās zemestrīces, kas šo zemi piemeklēja 1960.gadā, tā daudz darījusi, lai būtu gatava jaunai iespējamai dabas katastrofai.
Toreiz 9,5 balles stiprā pazemes grūdienā saskaņā ar dažādām aplēsēm gāja bojā no 2200 līdz 5700 cilvēkiem.
Kā lēš ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT, sestdienas zemestrīces postījumu apmēri naudas izteiksmē varētu svārstīties no 15 līdz 30 miljardiem dolāru (no 7,8 līdz 15,7 miljardiem latu) jeb 10-15% Čīles iekšzemes kopprodukta.