Cilvēktiesību aizsardzības organizācija mudina ES vērsties pret Ungāriju
Foto: AFP/Scanpix

Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" (HRW) ceturtdien aicināja Eiropas Savienību (ES) apturēt Ungārijas balsstiesības, jo Budapešta "nicina likuma varu" un atsakās pakļauties Eiropas institūciju ieteikumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunākajā ziņojumā Ņujorkā bāzētā organizācija norāda, ka ES vajadzētu spert "konkrētus soļus" pret Ungāriju, arī "soļus balsstiesību apturēšanas virzienā", jo Ungārijas jaunā konstitūcija un vairāki pēdējā laikā pieņemtie likumi nav savienojami ar ES vērtībā.

Premjerministra Viktora Orbana labējā spārna valdība pēc uzvaras 2010.gada parlamenta vēlēšanās izmantojusi konstitucionālo vairākumu, lai pieņemtu jaunu pamatlikumu, vairumu likumu un izmaiņas, ko tā dēvē par nepieciešamām reformām.

Taču HRW norāda, ka valdības ieviestās izmaiņas "vājina tās varas juridisko pārbaužu mehānismus, iejaucas mediju brīvībā un apdraud cilvēktiesību aizsardzību". Tās arī ir "pretrunā ar Ungārijas kā ES un Eiropas Padomes dalībvalsts juridiskajām saistībām", secina HRW.

Tikmēr Ungārijas valsts sekretāra vietnieks starptautiskās komunikācijas jautājumos Ferencs Kumins izteicis kritiku organizācijas ziņojumam, norādot, ka tam trūkst objektivitātes un tas satur "neskaidrus un pārāk vienkāršotus" paziņojumus.

"Ungārijas valdība ir bijusi un arī būs gatava atbildēt uz konkrētām, skaidri definētām bažām, taču tā nevar reaģēt uz nekonkrētiem paziņojumiem, kas galvenokārt atgādina politiskus saukļus," sacījis Kumins.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta ziņojuma projektā, kura autors ir Portugāles deputāts Rui Tavarešs, tika minēta iespēja, ka attiecībā uz Ungāriju varētu tikt pielietots ES līguma 7.paragrāfa mehānisms, kas paredz apturēt balsstiesības ES dalībvalstij, kuras darbības rada skaidru ES kopīgo vērtību apdraudējumu.

"Ir pienācis laiks likt lietā 7.paragrāfu, ir jāpastiprina spiediens ar konkrētām sekām pret dalībvalstīm, ja tā pārkāpj ES vērtības," mudina HRW.

Arī digitālo lietu komisāre Nēlija Krusa un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente un tieslietu komisāre Vivjena Redinga norādījušas, ka Briselei būtu jāizsver iespēja apturēt Ungārijas balsstiesības. Tomēr, šķiet, ka visā EK atbalsta šādam lēmumam šobrīd nav.

Pēdējos gados satraukumu par Ungārijā pieņemtajiem lēmumiem paudusi ne tikai Eiropas Savienība, bet arī Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ASV un nevalstiskās organizācijas gan pašā Ungārijā, gan ārpus tās.

Taču, kā uzsver HRW pētniece Balkānu un Austrumeiropas reģionā Lidija Gola, Budapešta "lielākoties ignorējusi" izskanējušo kritiku.

"Ir pienācis laiks Ungārijai spert soli atpakaļ un sākt ieklausīties šajās organizācijās," rosina pētniece.

Jo īpašu satraukumu HRW pauž par jaunajiem likumiem un konstitūcijas pantiem, kas, pēc organizācijas ekspertu domām, diskriminē sievietes, reliģiskas institūcijas, homoseksuāļus un bezpajumtniekus. Tikmēr Ungārijas mediju likums veicinājis žurnālistu pašcenzūru, uzsver eksperti.

Pēc HRW datiem, pretrunīgi vērtētās izmaiņas likumos ietekmējušas ierindas ungāru dzīvi un vairāk nekā 2000 cilvēkiem piemērots sods tikai par to, ka viņiem nav pajumtes. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir garīgās veselības problēmas, liegtas balsstiesības.

300 reliģiskām organizācijām liegts baznīcas statuss, un tām nav iespēju šo lēmumu pēc būtības pārsūdzēt.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ungārija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form