No starptautisko tiesību viedokļa Ukrainai piederošo Krimu Krievija okupējusi, un tas Krievijai uzliek pienākumus atbilstoši Ceturtajai Ženēvas konvencijai.
Šajā konvencijā noteikts, ka okupētājvalsts nedrīkst piespiest okupēto teritoriju iedzīvotājus dienēt savos bruņotajos spēkos un palīgspēkos, kā arī nedrīkst propagandēt brīvprātīgu dienestu savā armijā.
Kā teikts ziņojumā, kurā citēti Krievijas Aizsardzības ministrijas dati, kopš 2015. gada Krimā Krievijas armijā iesaukti no 18 000 līdz 19 000 cilvēku, un 3000 no viņiem - 2019.gada pavasara iesaukuma gaitā. Rudens iesaukumā, kas sākās 1. oktobrī, plānots iesaukt vairāk nekā 2000.
Kopš 2016. gada vairums Krimas iedzīvotāju dien armijas daļās, kas atrodas aiz Krimas robežām.
Par izvairīšanos no dienesta Krievijas armijā sodīti vairāk nekā 70 cilvēki, liecina aktīvistu apkopotie dati. Vairumā gadījumu viņi sodīti ar naudassodiem.
HRW uzsver, ka arī šie sodi no starptautisko tiesību viedokļa ir nelikumīgi.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos
